Šajā ziemā, atšķirībā no iepriekšējām, pirmais daudzmaz noturīgais ledus izveidojās salīdzinoši agri – pēc 14. līdz 22. decembrim sala. Taču jau nākamajā dienā – 23. decembrī – sākās pamatīga snigšana, kas, gan ar mainīgu sniega daudzumu, turpinājās līdz pat 8. janvārim.
Visu turpmāko janvāri līdz 27. datumam turpinājās nikns sals. Bija ūdeņi, kuros šis sals cauri virs ledus sasnigušajam sniegam spēja ledus segu uzsaldēt vēl biezāku, bet bija arī ūdenstilpes, virs kurām sals nespēja pārvarēt biezāku ūdenī samirkušā sniega segu. Šādās ūdenstilpēs pat janvārī ledus sega biezāka nekļuva.
Sarežģīto stāvokli uz ūdeņiem – salīdzinoši plāns ledus un ūdenī samirkusi bieza sniega kārta – vēl sarežģītāku padarīja bagātīgā snigšana, kas sākās 28. janvārī un turpinājās līdz 3. februārim. Šajās dienās virs ledus sakrājās bieza sniega sega, kas ar savu svaru spieda uz ledus. Pa plaisām un makšķernieku urbumiem bagātīgi virs ledus uzplūda ūdens.
Visā turpmākajā laikā līdz pat 17. martam bija gan mērena sala dienas, gan dienas ar diezgan bagātīgu sniegu, taču tas viss vairs būtiski ledus apstākļus uz ūdenstilpēm neizmainīja.
Kādi ir ledus apstākļi šobrīd? Ir izveidojies tāds stāvoklis, ar kādu es savā mūžā saskāries vēl neesmu. Jā, ledus ir diezgan biezs. Bet kāds tas ir? Vispirms gan jāsaka, ka, kā jau katru gadu, ne visur ledus apstākļi ir vienādi.
Gandrīz visur ledu klāj neparasti bieza sniega kārta. Sniegs piesūcies ar ezera ūdeni. Ir vietas, kur šī snieg-ūdens putra sasniedz pat pusmetra biezumu. Sniegūdens putra vairāk vai mazāk no virspuses sasalusi. Ir vietas, kur pa šo sasalumu pagaidām var vēl droši un ērti iet. Ir vietas, kur virs īstā ezera ledus ir vēl pat divas sniegūdens putras ledus kārtas, kopā tātad trīs ledus kārtas. To pieredzu pirmo reizi. Protams, makšķerniekam, lai tiktu pie zivīm, jāizborējas visam cauri. Grūti, ļoti grūti klājās makšķerniekiem šoziem – uz ezera dziļš sniegs vai – kas vēl sliktāk – dziļa sniegūdens putra un grūta urbšana – urbt ūdenī daudz grūtāk nekā sausu ledu.
Parasti katru gadu makšķernieki ar lielu nepacietību gaidīja tās marta dienas, kad uzsnigusī paplānā sniega kārta spožajā saulē vai atkušņa vējos nokusīs pavisam un varēs droši un ērti pa ledu brīvi staigāt un vilkt pavasara mundrumu un apetīti atguvušās zivis. Ak, vai! Šopavasar stāvoklis pavisam citāds. Ārkārtīgi bīstams jau tagad ir ledus. Tas nav salis nemaz, bet tikai no augšas un apakšas mircis ūdenī. Šāds ledus jau ir sairis lielos vertikālos ledus kristālos, kas vāji turas kopā. Jau tagad ir vietas, kur urbis viegli iziet šiem kristāliem cauri.
Vēl, pieturoties salam, ledus ir puslīdz drošs, bet jau ar pirmajām īsta atkušņa dienām, kad sairs virsējā sniega putras ledus kārtiņa, var būt sairusi arī apakšējā īstā ezera ledus kārta, kas jau tagad ir nedroša.
Ir vīri, kuri jau izpeldējušies. Tradicionāli vienmēr, šogad īpaši, jāuzmanās tur, kur ietek vai iztek kāda upīte, kur biezas ūdenszāles, kur kupenas sevišķi augstas.
Ja tomēr, sākoties atkusnim, nav iespējams mājās nosēdēt un nolemts izaicināt likteni, nevajadzētu uz ledus kāpt vienam. Lai neielūztu visi, vienam no otra jāturas vismaz 10 m attālumā, toties katram jānēsā līdzi vismaz metrus 15 gara izturīga kaprona aukla, piesieta pie ērti pasviežama sprīdi gara koka puļķa.
Autors: ILMĀRS PURIŅŠ
Cesvainē