6. martā Alūksnes novada Pededzes tautas namā Sieviešu tiesību institūts (STI) rīkoja pasākumu, kurā no 25 pretendentēm pasniedza Gada balvu sievietei līderei – Staņislavai Počei no Varakļāniem.
Staņislava Poče vada biedrību "Pieaugušo attīstības projekts" ("PAP") Varakļānos un kopš 2009. gada augusta ir arī Sieviešu tiesību institūta Varakļānu projektu un izglītības centra direktore. Aicināju Gada balvas saņēmēju tuvāk iepazīstināt ar savu sabiedrisko darbību.
– Esmu dzimusi Rēzeknes pusē, mācījusies Rēzeknes vidusskolā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, apguvusi ekonomista organizatora specialitāti. Ilgus gadus strādāju vadošu darbu piensaimniecībā, bet sakarā ar rūpniecības likvidācijas politiku valstī kļuvu bezdarbniece. Tad iesaistījos nevalstiskajā sektorā, nodibinājām biedrību Varakļānos "Pieaugušo attīstības projekts". Kādu laiku strādāju Madonas NVO atbalsta centrā par projektu asistenti, tad uzrakstīju vairākus projektus un kļuvu projektu vadītāja. Papildus mācījos Madonas PIC projektu rakstīšanas, biznesa plānu sastādīšanas, datorprasmju apgūšanas kursos, STI projektu rakstīšanas kursos Rīgā, apmeklēju mācību seminārus NVO Institūtā Rīgā, Pieaugušo izglītības centrā Rīgā, Varakļānu biedrībā.
– Apgūtās zināšanas tātad ir noderējušas projektu rakstīšanā un īstenošanā?
– Biedrības "PAP" trīs gadu pastāvēšanas laikā esmu uzrakstījusi un vadījusi astoņus dažādus projektus, piesaistot finansējumu aktivitātēm, mācībām, semināriem, pamatlīdzekļu iegādei, skvēriņa labiekārtošanai ar dārza mēbelēm, stādījumiem.
Pašlaik sadarbībā ar Sieviešu tiesību institūtu Varakļānos biedrībā "PAP" notiek ES finansētais mājamatnieku projekts "No kūniņas līdz taurenim" un NVO atbalsta projekts "Sieviete pilsoniskajā sabiedrībā".
2009. gada nogalē no Latvijas sieviešu nevalstiskā sektora sadarbības tīkla, kurā darbojos, pēc EP deputātes Ineses Vaideres uzaicinājuma kopā ar Latvijas delegāciju pabiju Briselē. Iepazinos ar Eiropas Parlamenta darbu.
– Kā sabalansējat darbību sabiedrības interesēs ar citiem pienākumiem?
– Piekrītu arābu sakāmvārdam "Kas grib dzīvē ko sasniegt, atrod iespēju, bet, kas negrib, tas vienmēr atradīs aizbildināšanos".
Esmu māmiņa četriem brašiem dēliem un vecmāmiņa diviem mīļiem mazbērniem. Vecākais dēls Guntars ir izmācījies par būvinženieri, Guntara un Ivetas ģimenē aug Eduards, kam ir 5 gadi, un Ernests, kam ir 1,4 gadi. Imants ir izvēlējies jurista profesiju, patlaban strādā un mācās Anglijā, Valters ir uzņēmējs, jaunākais dēls Artūrs ir apguvis siltumenerģētiķa specialitāti. Esmu gribējusi, darbojusies un zinu, ka tas, ko daru, kādam ir vajadzīgs. Jā, tieši tas ir dzinējspēks, jo nedrīkstam padoties, nedrīkstam ieslīgt depresijā. Ir jānotic, ka varam, ka esam stipras un ka izturēsim visus pārbaudījumus, ko dzīve mums uzliek.
– Kā izdevies veicināt citu sieviešu iesaistīšanos sabiedriskajās aktivitātēs?
– Tas ir mūsu biedrības "PAP" nopelns, piedāvātās iespējas apmeklēt mācības, seminārus, kas aicina sievietes izglītoties, nestāvēt malā, bet iekļauties sabiedriskajā dzīvē. Esam domājušas, kā gūt pozitīvas emocijas, un to var veicināt, kopīgi attīstot labas idejas un darbojoties. Ieguvums ir ne tikai labs noskaņojums un atklāts, sirsnīgs smaids, bet arī gandarījums par to, ko saņemam sevis pilnveidošanai un izaugsmei.
Mums ir dota brīnišķīga iespēja būt kopā – ar savu mīlestību, ģimeni, bērniem, bērnu bērniem, savu darbu, savu aizraušanos, sagaidīt katru rītu sauli uzlecam, lai viss turpinātos, lai rastos jaunas iespējas.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 18.03.2010.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
Foto no personiskā arhīva