Kārtējā Madonas novada pašvaldības domes sēdē deputāti lēma par pašpatēriņa zvejas tīklu limitu piešķiršanu divos Bērzaunes pagasta ezeros – Kaņepēna un Grīvu.
Situācija abos gadījumos atšķiras. Saistībā ar Kaņepēna ezeru dome bija saņēmusi pat trīs veidu iesniegumus.
– Ir trīs iesniegumi no iedzīvotājiem par zvejas ar tīkliem tiesību piešķiršanu, ir arī 39 iedzīvotāju kolektīvais iesniegums, kurā iedzīvotāji lūdz šādas tiesības nepiešķirt, un visbeidzot ir biedrības „Kaņepēna ezera padome" iesniegums, kura autori lūdz atlikt lēmuma pieņemšanu līdz brīdim, kad šis jautājums būs vairāk izdiskutēts. Jāatzīst, ka šis ir viens no tiem pozitīvajiem gadījumiem, kad iedzīvotāji paši ir spējuši organizēties un izrādīt pastiprinātas rūpes par kādu no sava pagasta ezeriem, līdzīgi kā tas ir gadījumā ar Kāla ezeru, – norādīja jautājuma ziņotājs, Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs.
Respektējot pagasta iedzīvotāju un biedrības lūgumu, dome pieņēma lēmumu atlikt zvejas tīklu limitu piešķiršanu Bērzaunes pagasta Kaņepēna ezerā līdz 2010. gada 1. maijam – biedrības „Kaņepēna ezera padome" Kaņepēna ezera apsaimniekošanas priekšlikumu iesniegšanas datumam.
Otrs sēdes jautājums skāra citu Bērzaunes pagasta ezeru – Grīvu.
– Šajā gadījumā situācija ir nedaudz citādāka. Neviens iedzīvotājs Bērzaunes pagastā pretenzijas pret tīklu likšanu minētajā ezerā nav cēlis, un arī pārvaldnieks Ivars Miķelsons uzskata, ka ezerā tīklus var likt, – deputātus informēja Agris Lungevičs.
Rezultātā domes deputāti nolēma piešķirt zvejas tīklu limitu 2010. gadā Bērzaunes pagasta Grīvu ezerā Jānim Čanderam un Dzintaram Meržvinskim, katram 2 x 15 m tīklu garumu, kā arī noteikt nomas maksu par katriem 5 metriem Ls 2 un uzdot Bērzaunes pagasta pārvaldei no iekasētās summas 30% pārskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, valsts budžeta apakšprogrammai „Zivju fonds", bet pārējos 70% izmantot zivju fonda atjaunošanai Grīvu ezerā.
Domes deputāti, saskaroties ar minētajiem jautājumiem, kā arī citiem, šiem līdzīgiem, ir atskārtuši, ka nepieciešams izveidot īpašu komisiju, kas izstrādās noteikumus, kādos gadījumos ļaut vai neļaut, piemēram, likt tīklus, piešķirt medību tiesības un risināt līdzīgus jautājumus.
– Argumentēt, kādēļ vienā gadījumā kaut ko ļaut, bet citā – neļaut, ir smags un jutīgs process, tādēļ ir nepieciešama speciāla komisija, kuras locekļi iedziļināsies katrā konkrētajā gadījumā, – uzsvēra Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
Komisijas nolikums jau tiek izstrādāts. To pieņemt, kā arī apstiprināt pašu komisiju deputāti plāno jau kādā no tuvākajām domes sēdēm.