Šī nedēļa šķita gana kareivīga gan „Oskara" ieguvēju sakarā (gada labākā filma – „Sapieris" par karu Irākā), gan Valda Dombrovska valdības pirmā gada vērtējumos, kā arī 16. martā paredzētā svinīgā gājiena sakarā ar leģionāru atceri aizliegšanas gadījumā.
Ceturtdien LNT raidīto „900 sekunžu" dueli starp Latvijas Antifašistiskās komitejas vadītāju Josifu Korenu un partijas „Visu Latvijai!" līdzpriekšsēdētāju Imantu Parādnieku bija mokoši skatīties, jo vienā katlā tika jaukta politika, demagoģija, pārlieku liela koncentrēšanās uz jautājumu „Kurš no ļaunumiem ļaunāks?" un, manuprāt, netolerants kareivīgums no Korena puses. Vienā brīdī pretenzijas pret „Daugavas Vanagu Latvijā" plānoto atceres pasākumu 16. martā bija dēļ vēlmes izveidot karogu aleju, nākamajā -izvēlētās vietas dēļ, taču viens no Korena teikumiem, šķiet, iezīmēja patieso problēmas būtību – latviešu vēlme atgūt neatkarību, kā rezultātā tika izveidots leģions vācu bruņoto spēku sastāvā, un izšķiršanās par labu Vācijai (ko ietekmēja naidīgās jūtas pret Krievijas veikto okupāciju Latvijā) padziļinājusi ebreju tautas ciešanas. Acīmredzami tāpēc latviešu leģionāri pat mūsdienās nevar godināt savus biedrus, kas, klusībā cerot par brīvu Latviju, cīnījās un krita. Tajos retajos brīžos, kad Parādnieks tomēr tika pie vārda, viņam izdevās piezīmēt, ka latvieši savā valstī var svinēt kādus vien svētkus grib. Arī kareivīgi, tas tiesa, bet vārda un rīcības brīvību nevajadzētu aizliegt ar mistiskiem pieļāvumiem. Rīgas domes (RD) mērs Nils Ušakovs aizliedza „Daugavas Vanagiem" rīkot gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, pamatojot savu viedokli ar 16. martā iespējamām sadursmēm starp pretēji domājošiem, un norādīja, ka pasākums aizliedzams drošības apsvērumu dēļ. Vai tas būtu netiešs mājiens par pienācīgu darba pienākumu nepildīšanu vai „neuzticības izteikšana" Valsts policijai (VP), kas, starp citu, apliecinājusi gatavību attiecīgi reaģēt uz jebkādām nekārtībām? Pagājušajā gadā, kad arī tika aizliegti pasākumi 16. martā, VP un Drošības policijas sniegtajos atzinumos nav bijis ieteikumu aizliegt pasākumus leģionāru atceres dienā, uz ko it kā pamatojās RD.
Atbildīgajām iestādēm ir jābūt gatavām nodrošināt kārtību jebkurā publiskā pasākumā, kāpēc lai 16. marts būtu izņēmums?
Gluži vienkārši sāk šķist, ka RD nav spējīga „sagremot" diskutablus vai sabiedrībā plašu rezonansi ieguvušus pasākumus. Vienkāršāk ir 16. marta gājienus un citus atsevišķām sabiedrības daļām svarīgus pasākumus aizliegt…
Autore: LAURA VOITIŅA