Pēc pašvaldību vēlēšanām pagājušā gada 6. jūnijā vienā no pirmajām sēdēm jaunievēlētie Madonas novada domes deputāti apstiprināja pagastu pārvalžu vadītājus. Par Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītāju kļuva Andris Simtnieks, pieredzējušais Sarkaņu pagasta padomes priekšsēdētājs, kas šos pienākumus pildīja no 2002. gada līdz 2008. gada 19. novembrim un šajā amatā atgriezās pēc aptuveni 7 mēnešu pārtraukuma.
Tiesa, pēc novadu izveides nedaudz ir mainījusies pagastu pārvalžu struktūra un to vadītāju kompetence. Arī visi lēmumi attiecībā uz pagastu pārvaldēm tagad tiek pieņemti lielajā Madonas novada domē. Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Simtnieks gan uzskata, ka šādas izmaiņas pagasta dzīvi būtiski neietekmē.
– Protams, mēs iedzīvotājiem, īpaši jautājumos, kas viņus neapmierina, tagad varētu teikt – ko tad mēs, lēmumus jau pieņem Madonas novada pašvaldība. Taču tā būtu tikai tāda atrunāšanās. Joprojām ļoti daudz ir atkarīgs arī no pašiem. Atvēlētā finansējuma ietvaros varam noteikt štatus, darbinieku atalgojumu, izņemot dažus, kuru algas ar domes lēmumu procentuāli ir piesaistītas pagasta pārvaldes vadītāja atalgojumam.
Jā, lēmumus tagad pieņem Madonas novada domes deputāti, bet lēmumu projekti attiecībā uz pagasta pārvaldi ir jāsagatavo mums pašiem, un domes sēdē, pirms lēmuma pieņemšanas, deputāti uzklausa arī mūsu viedokli. Pagasta pārvaldes vadītājs ir tas, kam Madonas novada pašvaldībā ir jāaizstāv pagasta iedzīvotāju intereses, ar argumentiem jāpamato sava pozīcija.
Turklāt Madonas novada domes deputāti strādā ļoti cītīgi, cenšas iedziļināties katra jautājuma būtībā, kaut gan izskatāmo jautājumu loks ir ļoti plašs un sēdes nereti ieilgst.
– Madonas novada domes deputāti ir apstiprinājuši pašvaldības budžetu 2010. gadam. Vai Sarkaņu pagastā tas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir būtiski samazinājies? Kā ir ar pašvaldību savstarpējiem norēķiniem? Tie, cik zinu, Sarkaņu pagasta padomei, ņemot vērā to, ka samērā daudz skolēnu mācās gan Cesvaines vidusskolā, gan Madonas pilsētas skolās, iepriekšējos gados sagādāja nopietnas finansiālas problēmas.
– Pagasta pārvaldes šāgada budžets, protams, ir mazāks, taču, ņemot vērā, ka iepriekšējos gados esam dzīvojuši diezgan pieticīgi, tā samazinājumu tik strauji neizjūtam. Arī attiecībā uz savstarpējiem norēķiniem tagad būs vieglāk. Mums vairs nav jādomā, kur budžetā ņemt naudu savstarpējiem norēķiniem, jo tas ir jau ierēķināts novada kopējā budžetā un tiek finansēts centralizēti.
Vērtējot apstiprināto budžetu kopumā, es nevaru teikt, ka mēs būtu „stipri apcirpti", kaut gan finansējums ir samazināts. Līdzekļi nav piešķirti arī dažām aktivitātēm. Piemēram, tie nav ieplānoti pagasta avīzei „Sarkaņu Ziņas". Mēs savu avīzi varam izdot arī turpmāk, bet tikai tad, ja apstiprinātā pagasta budžeta ietvaros spēsim ko ietaupīt jeb – citiem vārdiem – uz iekšējo rezervju rēķina. Acīmredzot, šāda iespēja būs jāmeklē, jo iedzīvotāji tomēr vēlas, lai „Sarkaņu Ziņas" tiktu izdotas un būtu iespējams plašāk uzzināt par pagasta dzīves aktualitātēm un jaunumiem.
Vairāk līdzekļu būs nepieciešams sociālajai palīdzībai. Būtiski ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas lūdz piešķirt sociālo palīdzību. Iepriekšējos gados daudzi kaut kā vēl mēģināja noturēties un iztikt, neprasot pabalstus, bet acīmredzot situācija ir tā pasliktinājusies, ka bez tiem vairs iztikt nav iespējams.
Šā gada pirmajos divos mēnešos sociālajiem pabalstiem, GMI nodrošināšanai esam izlietojuši jau 4000 latu jeb trim mēnešiem paredzētos līdzekļus. Liels atbalsts ir Eiropas līdzfinansētais projekts „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai". 100 latu laukos ir samērā liela nauda. Ne velti iedzīvotāji izrāda tik lielu interesi piedalīties šajā projektā.
– Kā ir ar ceļu fonda līdzekļiem? Vai ceļi Sarkaņu pagastā arī turpmāk tiks laboti vasarā un tīrīti ziemā?
– Līdzekļu samazinājums ceļu fondā ir diezgan būtisks. Šā gada budžetā ir paredzēts 21 000 latu, bet pērn – 42 000 latu. Neraugoties uz to, ceļus ziemā iztīrīt spēsim, bet veikt ceļu remontu, uzlabot tos būs grūti. Ir daudz vietu, kur gadu gadiem nekas nav darīts un jāliek caurtekas. Daudzviet ceļus puslīdz uzturam kārtībā, regulāri tos greiderējot. Ir vietas, kur ceļa virskārta ir zemāka par tīrumu. Tad nekas cits neatliek, kā uzbērt jaunu kārtu. Taču mēs cenšamies ceļu fonda naudu neiztērēt daudzos „sīkumos", bet gan izmantot lielākiem remontiem, lai, atjaunojot kādu ceļa posmu, tas tiktu kārtīgi salabots un tuvāko 10-20 gadu laikā tur nebūtu jāiegulda jauni līdzekļi.
Ja ceļu fonda nauda, kā saka, tiks palaista „pa labi un pa kreisi", tad patiešām var sanākt tā, ka ziemā nebūs līdzekļu ceļu tīrīšanai. Īpaši tādā ziemā, kāda ir šogad. Ja mums nebūtu rezervēta nauda no pagājušā gada, tad jau šoziem būtu stipri jādomā, kuru ceļu tīrīt, bet kuru ne, un cik bieži. Pie mums iedzīvotāji tomēr ir pieraduši, ka ceļi tiek tīrīti. Ja uzsnieg jauna sniega kārta, tā viņi tūlīt interesējas, vai tiešām ceļus netīrīs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 13.03.2010.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto