16. augustā Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā viesojās Lilija Treimane no Kanādas un Aija Jansone no Latvijas vēstures institūta etnoloģijas nodaļas. Lilija Treimanes kundze bija atvedusi noaustu segu, ko Madonas muzejam dāvināja Dzidra Lauge – Šēfere. Sega tiks izstādīta krājumu materiālu izstādē, lai visi interesenti to varētu aplūkot. Varbūt pirmajā acu uzmetienā sega nepārsteigs ar košām krāsām, bet pat nespeciālists mācēs novērtēt smalko, rūpīgo un dažādo rakstu.
Dzidra Lauge – Šēfere dzimusi 1914. gadā Madonas rajona Ļaudonas pagastā. 1937. gadā viņa pabeidza Kaucmindes mājturības semināru, un mīlestība pret rokdarbiem nav rimusi līdz pat godājamajam vecumam – 94 gadiem.
Muzeju atbalsta jau vairākus gadus
Pašlaik kundze dzīvo Toronto un, lai mūža darbs nekrātu putekļus, dāvina noaustās segas, spilvendrānas, sedziņas, utt. gan saviem radiem, gan muzejiem. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam sega nav pirmais dāvinājums no Dzidras Lauges – Šīferes, kura muzeju atbalsta jau vairākus gadus.
Mēģina saglabāt latviešu tradīcijas
Pašlaik Toronto viņa ir vienīgā no kaucmindietēm, kas nodarbojas ar rokdarbiem. Diemžēl, jauni cilvēki, kas ar to nodarbotos, klāt nenāk. Mums Kanādā ir tāda sestdienas skola, kuru apmeklē latvieši, un bērni tiek mācīti latviskā garā. Agrāk mēs, mammas, vedām savus bērnus tur un šuvām viņiem tautastērpus. Tagad visi ir pārāk aizņemti un nedēļas nogalē labprātāk izbrauc ārā no pilsētas un atpūšas. Ir nedaudz skumji, jo ir manas paaudzes latvieši, kas vairs nerunā dzimtajā valodā, – pastāstīja Lilija Treimane. Viņa pati arī nodarbojoties ar rokdarbiem un ļoti priecājās par Dzidras kundzes lēmumu atdāvināt savas lielās stelles viņai. Materiāli rokdarbiem Kanādā pieejami neesot, tomēr tos var pasūtīt. – Šēferes kundze auž pēc izjūtas. Es varu ko noaust tikai tad, ja man priekšā stāv raksts, – Lilija Treimane nosmēja. Kanādā un Amerikā tiekot rīkoti latviešu dziesmu svētki ik pēc 3 gadiem. – Dziesmu svētku laikā ir arī izstādes. Agrāk bija pat žūrijas komiteja, kas izvērtēja, vai priekšmetus var izstādīt vai nē. Tagad izstāžu kā tādu vairs nav, drīzāk tos varētu nosaukt par tirdziņiem. Vienā gadā mēs izstādījām 74 latviešu tautastērpus un Dzidra Lauge – Šēfere uztaisīja Talsu tautastērpu. Žēl gan, ka tagad šajos svētkos piedalās tikai tie latviešu kori, kuri speciāli brauc no Latvijas. Amerikā Dziesmu svētki vairs nenotiek, mēs Kanādā vēl turamies, – Lilija Treimane atklāja.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 18.08.2007.
Autore: LAURA VOITIŅA
Foto no muzeja arhīva