Iebildes 13. februāra "Starā" publicētajā rakstā "Tiekas Madonas reģiona politiski represētie" sadaļā "Interesē sadzīviski jautājumi" paustajam par koģenerācijas stacijas projektu.
Mūsuprāt, tik atbildīgam darbiniekam un politiķim kā Madonas novada domes priekšsēdētājs, skaidrojot kādu jautājumu, tomēr vajadzētu būt objektīvam, nevis speciāli radīt nepareizu priekšstatu par sabiedrības daļu, kura izsaka savu viedokli dažādos jautājumos, pie tam ar ekonomiski pamatotiem aprēķiniem.
A. Ceļapītera sacītajā "Uzskatu, ka koģenerācijas stacijas projekta izgāšana mums ir milzīgs zaudējums. Paši esam savas laimes kalēji – šajā gadījumā šo laimi esam sev lieguši, jo Madonā šī stacija netiks būvēta. Tāpēc maksāsim par kādiem 10 latiem par megavatstundu vairāk nekā tad, ja tā tomēr būtu tikusi izveidota. Mūsu sabiedriskā apziņa tiek ļoti degradēta, potējot negatīvismu un neuzticību. (..) Ar sabiedrības daļas agresīvo attieksmi pret šo projektu tas netiks realizēts. (..)" ir klaja nepatiesība un viņa paša negatīva attieksme pret citādu viedokli, pat ja skaidri redzams, ka tas ir pareizs.
"Agresīvā" sabiedrības daļa nekad nav iebildusi, ka, piemēram, uzņēmējs A. Dombrovskis būvētu koģenerācijas staciju. Iebildes radās pret to, ka toreizējie domes deputāti vieglprātīgi "sasaistīja" pašvaldības uzņēmumu SIA "Madonas siltums" (kas nav domes deputātu īpašums, bet gan visu Madonas iedzīvotāju) ar tikko izveidotu firmiņu ar Ls 2000 pamatkapitālu, kur A. Dombrovskis bija tikai valdes priekšsēdētājs bez sava kapitāla šinī firmā, izveidojot SIA "Madonas bioenerģija", neizvēršot pirms tam nekādu sabiedrisko apspriešanu un neinformējot iedzīvotājus par nodomāto projektu.
Tad tapa līguma Nr. MS 2008/5-01 projekts, kur pašvaldības uzņēmums tiktu "sasaistīts" ar privātfirmu uz 20 gadiem un ko steigā bija paredzēts akceptēt domes sēdē, un arī šoreiz pilsētas iedzīvotājiem nekas iepriekš nebija zināms.
Tikai sabiedrības "negatīvās" daļas nepārtraukta iejaukšanās šī līguma parakstīšanā ar iedzīvotājiem nepieņemamiem nosacījumiem apturēja tik sasteigto parakstīšanu, jo nekas īpašs jau netika atklāti piedāvāts – mistiski skaitļi, komercnoslēpumi pat katlu jaudās un ražotās produkcijas – siltuma megavatstundas cena pat lielāka, nekā pašreiz ražo SIA "Madonas siltums", bet pastāv vēl realizācija un pārvade. Arī koģenerācijas stacijas savai darbībai izmanto šķeldu, par kuras resursiem priekš pašvaldības uzņēmuma satraucies domes priekšsēdētājs.
To, ka iestājāmies pret šāda līguma parakstīšanu (nevis pret koģenerācijas stacijas būvi), nemaz nenožēlojam arī pašreiz, jo jau līguma apspriešanas gaitā un vēlākajās darbībās atklājās topošā koģenerācijas stacijas īpašnieka vai valdītāja intereses un uzvedība – „dūri galdā" u. c., bet kas notiktu 20 gadu gaitā?
Savukārt jaunajā novada domē jau vienā no pirmajām ārkārtas sēdēm (23.07.09.) steidzamības kārtā tika izskatīts A. Dombrovska iesniegums par pašvaldības uzņēmuma daļas Ls 1000 atpirkšanu un Nodomu protokola Nr. 112009 parakstīšanu (jau sagatavotā veidā) starp SIA "Madonas bioenerģija" un SIA "Madonas siltums" par koģenerācijas stacijā saražotā siltuma pirkšanu-pārdošanu, ko deputāti arī akceptēja (protams, ar noteikumu, ka tiks atpirktas pašvaldības uzņēmuma kapitāla daļas, ko A. Dombrovskis ar plašu žestu un teicienu "obligāti" apliecināja). Domes sēdē piedalījās arī sabiedrības pārstāvji un neko neiebilda pret šādu Nodomu protokolu, jo šoreiz tas bija sastādīts abām pusēm pieņemami. Nodomu protokols tika parakstīts jau nākamajā dienā – 24.07.09., bet ar kapitāla daļu atpirkšanu tā neveicās – jo 30.07.09. uz SIA "Madonas siltums" aizsūtīto pirkuma līguma projektu A. Dombrovskis paziņoja, ka līgums tikšot slēgts tad, kad viņa pārstāvētajai firmai būs pieejami finanšu līdzekļi – mēneša, pusotra laikā. Nu, ko! Firma, kura vēlas apgūt 7,5-8 miljonus lielas investīcijas, nav spējīga "sagrabināt" nieka 1000 latu. Vai tas ir nopietns partneris?
Tikai pēc sabiedrības "agresīvās" daļas un Madonas pilsētas Iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības 2009. gada 13. novembra iesnieguma novada domē par Nodomu protokola Nr. 112009 anulēšanu, jo otra puse nepilda savu apņemšanos – kapitāla daļu atpirkšanu, 2009. gada 19. novembrī (gandrīz pēc 5 mēnešiem) līgums par kapitāla daļu atpirkšanu tika parakstīts un Ls 1000 tika 2009. gada 24. novembrī ieskaitīti SIA "Madonas siltums" kontā.
Pēc līguma 3. punkta paredzēts, ka 14 dienu laikā pēc pirkuma maksas nomaksas (līdz 2009. gada 8. decembrim) jāiesniedz dokumenti LR Uzņēmumu reģistrā par kopuzņēmuma pārreģistrāciju – atbrīvojot pašvaldības uzņēmumu no saistības ar privātfirmu.
Diemžēl dokumenti Uzņēmumu reģistrā iesniegti tikai 2010. gada 27. janvārī, un 2010. gada 1. februārī Uzņēmumu reģistrs veicis firmas dibināšanas dokumentu grozījumus.
Acīmredzot arī Eiropas investīciju piesaistes lēmēji izpratuši īstos nolūkus šādu uzņēmēju darbībām un investīcijas nav iedalījuši, lai gan Madonas novada dome taču centās, no sabiedrības netraucēta.
Kur šeit ir sabiedrības "agresīvās" daļas vaina un projekta izgāšana? Un nevajadzētu baidīt iedzīvotājus par megavatstundas cenas palielināšanos – varbūt neparakstītā līguma rezultātā gan tā varētu notikt.
Madonas pilsētas aktīvā un ne tik "tumšā" sabiedrības daļa, kurai tiešām rūp Madonas pilsētas un novada iedzīvotāju labklājība un kura arī pati šeit dzīvo, iesaka Madonas novada domes un SIA "Madonas siltums" speciālistiem un deputātiem izstrādāt mums nepieciešamās jaudas koģenerācijas stacijas projektu, kas tiktu būvēts SIA "Madonas siltums" „paspārnē" un kur tiešām būtu ieguvums visiem siltuma lietotājiem, jo bez siltuma tiktu ražota elektroenerģija, ko nevajadzētu iepirkt, bet vēl varētu pārdot.
Piesaistot Eiropas vai kādas citas investīcijas, novada domei tas būtu ļoti izdevīgi, jo tiktu segti 75% un pašiem atliktu 25%, kur varētu kopīgi lemt, kā šo daļu "sagrabināt". Šādā variantā celtās koģenerācijas stacijas uzbūves rezultātā tiešām siltuma cenas kristos.
Ar cieņu –
Madonas pilsētas Iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes vārdā priekšsēdētāja JEUŽENIJA ADAMOVIČA