Šonedēļ, šķiet, pat vislielākie Latvijas skeptiķi tomēr jutās lepni par savu valsti, jo trešdiena atnesa veiksmi mūsu kamaniņbraucējiem brāļiem Andrim un Jurim Šiciem. Viņiem XXI Ziemas olimpiskajās spēlēs izdevās izcīnīt sudraba medaļas un kļūt par olimpiskajiem vicečempioniem kamaniņu sporta divnieku ekipāžu sacensībās, kas ir lielākais sasniegums Latvijas ziemas sporta veidos kopš valsts neatkarības atjaunošanas.
Un, kā vakarrīt LNT „900 sekundēs" atzina Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore un Zinātņu akadēmijas eksperte sporta zinātnē Agita Ābele, ņemot vērā Latvijas sportistu līdzšinējo sniegumu pasaulē, mazā Latvija sevi var uzskatīt par sporta lielvalsti. Jau tas vien, ka tomēr tik daudz Latvijas sportistu (pavisam 58) tikuši uz olimpiskajām spēlēm, ir sasniegums – kā nekā pirms tam katram sportistam bija jāiziet kvalifikācija. Par to liecina arī mūsu olimpiešu līdzšinējie starti un izcīnītā medaļa, kam pēc pēdējiem šīs nakts startiem skeletonā, cerams, pievienosies vēl vismaz viena, jo pēc diviem nobraucieniem Martins Dukurs, kam jau pirms olimpiādes viens no lielākajiem bukmeikeru kantoriem Eiropā "Bwin" prognozēja uzvaru skeletona sacensībās vīriešiem un ar ko arī mēs paši saistījām vislielākās cerības, kopvērtējumā bija pirmais, bet viņa vecākais brālis Tomass – sestais. Martins Dukurs gan atzinis, ka Vistleras olimpiskā trase ir pati sarežģītākā pasaulē, tomēr viņam tā patīkot.
Galvenais, pēc Martina domām, lai sacensību dienās Vankūverā nebūtu lielu mīnusu, jo tad konkurentiem kamanas slīdot daudz labāk. To arī brāļiem novēlam abos šīsnakts nobraucienos, lai jau no rīta mēs varētu priecāties arī par olimpisko zeltu Latvijai. Vēl jau priekšā arī bobslejistu starti. Diemžēl, nākas just līdzi Jānim Miņinam, kas bija vēl viena mūsu olimpiskā cerība, bet kam, tāpat kā 2002. gadā biatlonistam Raivim Zīmelim Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs ASV, nācās pārciest apendicīta operāciju. Jānis Miņins gan esot apņēmības pilns startēt bobsleja četriniekos, taču uz rezultātu tas bez iespaida nepaliks. Bet kopumā – skaistu un aizraujošu mirkļu netrūkst nedz skatītājiem klātienē, nedz tiem, kas vēro sacensības pie televizoru ekrāniem un ceļas pat nakts vidū, lai redzētu mūsu sportistu startus tiešraidē. Sportistiem tas ir smags, sūrs darbs ne tikai startos olimpiādē, bet arī iepriekš, ejot uz šo sporta pasaules augstāko virsotni, kas vai nu nes gandarījuma mirkļus, vai vilšanās sūrmi, mums – skatītājiem – tas viennozīmīgi ir azarts un liela deva adrenalīna, kas liek sirdij straujāk pukstēt, kad, piemēram, sportists tuvojas finišam un uz ekrāna ņirb sekunžu simtdaļas, kuras šķir no uzvaras…
Autore: BAIBA MIGLONE