Ja mums labi ies, kāda sirds mums teiks PALDIES!"… izgaist koncerta pēdējās dziesmas skaņas, un, skanot aplausiem, skatītāji cits pēc cita ceļas kājās. Un tad jau visi ir piecēlušies, aplaudējam mēs uz skatuves, un aplausi nerimst arī zālē.
Neaprakstāma izjūta, kad šajā mirklī gan mēs – pašdarbnieki -, gan koncerta „„Jūsma" un draugi – Marikai" apmeklētāji esam tik vienoti savās emocijās. Ir prieks par tik svētīgu darbu, kas padarīts, un pat vēl šodien, kad no šī brīža ir pagājušas trīs nedēļas, ar gandarījumu varam atskatīties uz paveikto.
30. janvāra puteņainā pēcpusdiena lika bažīties, vai mūsu iecerētais un izlolotais pasākums būs plaši apmeklēts. Bet, tuvojoties koncerta sākumam, Mētrienas tautas nama zāle kļuva arvien pilnāka un pilnāka. Skatītāju rindās saskatījām daudzus vietējos iedzīvotājus, tāpat Marikas radus, draugus, kolēģus un vienkārši atbalstītājus no tuvākām un pavisam attālām Latvijas vietām. Varēja just, ka zāle ir pilna ne tikai fiziskā nozīmē, bet arī teju pārpildīta ar emocijām. Veroties skatītāju sejās, neredzēju nevienu, ko varētu saukt par vienaldzīgu.
Koncertā gluži kā dzīvē mijās nopietnais ar jautro, skumjas un apcerīgumu nomainīja prieks un nebēdnība. Skatītājus līdz asarām saviļņoja Ļaudonas jauktā kora „Lai top!" izpildītās Jāņa Lūsēna dziesmas, aizrāva deju kopas „Saikavieši" un dāmu deju grupas „Magnolijas" dažādo deju raitie soļi, lika smieties sieviešu kora „Jūsma" teatrālie priekšnesumi, kuros dziedātājas pārtapa te par „kazām", kas koķetē ar „āzi" (Artūru Grandānu), te par „dullām Lullām".
Savelkot pasākuma „bilanci", varu teikt, ka ieguvēji esam visi. Skatītāji ir noskatījušies jauku koncertu, visi kopā esam piedzīvojuši un izdzīvojuši skaistas emocijas, kas rodas, darot labu darbu. Marikai saziedotā naudiņa ir saskaitīta, un tā nav maza – Ls 481,01. Bet ne mazāka vērtība ir daudzajām vēstulēm, zīmējumiem, laba vēlējumiem, kas gan koncerta laikā, gan pēc tā sagūla sūtījumu grozā un tika nogādāti Marikai uz slimnīcu, lai viņa saprastu, ka par viņu domā un labu vēl tik daudzi cilvēki.
Koncerta izskaņā arī Marikas mamma, Anita Amata, izteica pateicību koncerta dalībniekiem, bet to, ko neļāva izrunāt asaru kamols kaklā, to, izmantojot laikraksta starpniecību, viņa vēlas šodien pasacīt: „Dzīve ir ļoti neprognozējama… Vēl vienā mirklī liekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā, bet jau pēc sekundes viss apgriežas kājām gaisā. Neviens to nezinām, kā, kad un kāpēc iestājas melnā svītra dzīves zebrā. Ko lai dara… Jādzīvo vien tālāk! Kaut likās, ka to nevarēs izturēt… Bet ar vislielāko pārliecību varu teikt, ka visas grūtības var pārciest, ja blakus ir labi, atsaucīgi un izpalīdzīgi cilvēki. Gribētos pateikt PALDIES ikvienam, kas bija un ir ar mums šajā nelaimē, bet, godīgi sakot, pat nepazīstu visus tos labos cilvēkus, kas mums palīdz. Tāpēc tiešām paldies ikvienam, kas sniedz savu atbalstu – materiālo, morālo, jebkādu. PALDIES Vitālijam Frolovam ar sievu, jo viņi bija pirmie, kas palīdzēja Marikai un izsauca ātro palīdzību, PALDIES manam darba kolektīvam par sapratni un atbalstu, PALDIES Marikas kolēģiem, PALDIES „Jūsmas" meitenēm, PALDIES vecākās paaudzes deju kolektīvam, PALDIES visiem mētrēniešiem, ļaudoniešiem, saikaviešiem, kalsnaviešiem, madoniešiem. PALDIES, PALDIES, PALDIES!!! Labprāt nosauktu katru vārdā, bet tam nepietiktu vietas pat visas avīzes apjomā. Lai Dievs jūs visus sargā un lai nekad ne ar vienu nekas tāds nenotiek! Arī no Marikas jums vissirsnīgākais PALDIES! Kad viņa būs vesela un varēs rakstīt, to visu jums pateiks un uzrakstīs pati!"
Mūsu kopējā vēlme palīdzēt Marikai ir realizējusies skaistā un emocionālā veidā. Un es gribētu novēlēt, lai mēs visi prastu dzīvot ar atvērtu, dāsnu sirdi un lai vēlme darīt labus darbus mūs visus pavadītu katru dienu!
Autore: BAIBA ĀBOLIŅA-SMIRNOVA