Iepriekš iedzīvotāju viedokļu apmaiņu izraisījušais pasākums, kas bija veltīts Valentīna dienai, Madonas sporta centrā notika ar vērienu un bez īpašas aizķeršanās. Kaut gan iepriekš interneta telpā lasītāji šaubījās, vai centrā kārtīgi darbosies agrāk aizsalušais ūdensvads, un izteica citus apdraudējumus pasākuma veiksmīgai norisei, apmeklētāji kārtīgi izdejojās, klausījās labu deju mūziku un kvalitatīvu skaņu un pārsvarā bija apmierināti.
Pasākuma organizators un Madonas novada kultūras darba organizators Jānis Kļaviņš atzina, ka viņš ar galarezultātu kopumā bijis apmierināts par 90%, kamēr pārējos 10% sastādīja dažādas aizķeršanās, jo ideālu pasākumu vienkārši neesot. Pasākums bez kļūdiņām ir iespējams tikai tad, ja tas nenotiek. Jānis Kļaviņš koncentrējās uz pozitīvo: – Priecēja, ka dzirdēju pārsvarā tikai labas atsauksmes. Tehniskā puse – skatuve, skaņa, apgaismojums, akustika – bija nodrošināta augstā līmenī. Skaņas un gaismas operatori, kas strādāja pasākuma laikā, atzina, ka mūsu halle patiešām ir laba. Tā ir liela atzinība un nozīmē, ka ieguldītais darbs akustikas uzlabošanā nav bijis veltīgs. Tāpat izdevās piesaistīt vairāk nekā tūkstoti apmeklētāju; lielākā daļa bija no Madonas novada un bijušā rajona teritorijas, taču atbrauca arī no Gulbenes, Cēsīm un Jēkabpils. Prognozes par to, ka hallē rīkotie pasākumi piesaistīs iedzīvotājus arī no citiem novadiem, jau šajā reizē piepildījās, domājams, tā būs arī turpmāk. Arī no muzikālā viedokļa viss izdevās, jo atbrauca visas grupas, neraugoties uz sliktajiem laika apstākļiem, paviesojās pat daži iepriekš nepieteikušies ar mūzikas industriju saistīti cilvēki, piemēram, Lauris Reiniks ar māsu Rūtu. Citiem bija atbraukuši līdzi draugi, kas arī novērtēja halli. Roberts Lejasmeijers lieliski tika galā ar publikas iekustināšanu. Liels paldies sponsoriem un atbalstītājiem – Madonas novada pašvaldībai, SIA „Asigne", Andrim Dombrovskim, „Staram", Latviešu radio, kas ir jau stabils partneris, draugiem.lv. Milzīgu darbu ieguldīja halles personāls, un lielu sapratni izrādīja halles pārvaldnieks Jānis Pomers, kas spēja pielāgoties arī neparedzētos brīžos, kā tas procesa laikā nereti atgadās. Darbinieku komanda strādāja trīs dienas, jau no piektdienas. Tas ir rādītājs, ka turpmāk varēsim labi sadarboties, un ar tādiem cilvēkiem ir prieks strādāt.
Hallē lielāki plašumi un iespējas
Jānis Kļaviņš apliecināja, ka pasākumu rīkošana hallē nozīmē lielākas (salīdzinājumā ar kultūras namu – pat četras reizes) izmaksas. No apmeklētāju viedokļa tas nozīmē arī lielāku plašumu, brīvību. Pat apmeklētāju loks, kas parasti mēdz būt prasīgāks, piemēram, uzņēmēji, Jānim Kļaviņam vēlāk atzinīgi teikuši, ka Valentīndienas ballītē bijis vieglāk elpot, nav bijis saspiestības izjūtas, dzirdētas vēl citas pozitīvas atsauksmes. Hallē tomēr bija trīs kafejnīcas, plašumi, tribīnes – visur varēja brīvi staigāt, apskatīt un iepazīt halli. Kultūras nams organizē labus pasākumus, koncertus, kas vērojami no sēdvietām, kamēr halle varēs piedāvāt aktīvāku atpūtu. Pirmajai reizei bijis daudz grupu, kas nozīmējis arī lielus izdevumus. Lielākās izmaksas iedalāmas par tehnisko aprīkojumu (skatuve, skaņa, gaismas) un mākslinieku honorāru. Skaņu operatori atzinuši, ka ir iespējams panākt vēl iespaidīgāku skaņu, bet tas, protams, nozīmē arī nedaudz lielākas izmaksas. Savukārt mūziķu honorārs pieaug atbilstoši viņu popularitātei, un pasākumā uzstājās vismaz divas šobrīd Latvijā ļoti pieprasītas grupas, arī pārējās jau ir labi pazīstamas.
– Viena no pirmajām problēmām, kas būs jārisina, ir ģērbtuves. Pie tā nav vainojams personāls, jo ģērbtuves stacionārs vienkārši ir paredzēts tikai kādām 360 vietām. Tāpēc saprotams, ka pie vairāk nekā tūkstoš apmeklētājiem sākas sajukums, rindas un vietu nav. Pirms tam ātri tika iegādātas pārvietojamās ģērbtuvju stangas, taču pie tik liela apmeklētāju skaita, problēmu vēl vajadzētu risināt. Ar laiku plānots iegādāties pašiem savu skatuvi, kas šajā reizē tika īrēta. Varbūt izdosies to realizēt kāda projekta veidā, taču nedaudz māc bažas, ka sabiedrība ir skeptiska pēc bēdīgi slavenā „Kombuļu lāzeršova projekta", kura dēļ katrā projektā, kas attiecas uz tehnisko aprīkojumu, tiek saskatītas personīgās intereses. Bet risinājumu noteikti izdomāsim, – Jānis Kļaviņš norādīja uz nākotnē risināmiem jautājumiem.
Viņš jau esot saņēmis e-pastu no „MicRec", kas drīzumā plāno pasākumu hallē. Jānis Kļaviņš pieļāva, ka halles aktīvā pasākumu sezona varētu beigties maijā, kad savukārt sāksies koncertu un pasākumu brīvdabas sezona. Ir cerība līdz tam laikam sarīkot vēl divus liela apjoma pasākumus. Organizators turpināja: – Ir padomā dažādas idejas, piemēram, 80. gadu ballīte vai kas līdzīgs pasākumam „White sensation". „MicRec" taisīs vēl atsevišķu pasākumu, tādu kā Latviešu Radio (kas atskaņo mūsdienīgu latviešu izpildītāju mūziku) prezentāciju. Sēdošie koncerti varētu tikt plānoti tikai uz rudeni, kad būs atrisināts jautājums ar krēsliem, jo tribīnes vien nevar uzņemt tik lielu auditoriju.
Notikušais pasākums – sava veida reklāma
Pievēršoties dažām izskanējušām pretenzijām par to, ka pirmo kultūras pasākumu hallē daļēji finansējusi arī Madonas novada pašvaldība, Jānis Kļaviņš skaidroja: – Ja mēs gribējām taisīt tādu iespaidīgu pirmo pasākumu, ar piecām grupām, bija skaidrs, ka finansējums nepieciešams ļoti liels. Novada pašvaldība ar savu finansējumu šajā reizē pieslēdzās tāpēc, ka tā bija arī sava veida reklāma pašvaldības izlolotam un realizētam objektam – sporta centram. Dome palīdzēja ar tehniskajiem izdevumiem, es vairāk atbildēju par honorāru pusi. Domājams, pasākums ieinteresēja arī delegāciju no Krievijas, kas šajā laikā viesojās mūsu novadā, bija atbraukuši arī citi mūziķi un producenti, kas šajā pasākumā redzēja, ko spējam. Arī novada vadība bija apmierināta ar redzēto. Pirmais grūdiens bija jāizdara, un to darījām kopīgiem spēkiem – ar domes atbalstu. Nākamos pasākumus paredzēts rīkot pilnīgi uz katra organizatora paša risku, un 2010. gada budžetā nevienam halles turpmākajam pasākumam finansējums nav iedalīts. Tā kā pirmais mēģinājums kopumā izdevās veiksmīgi, domāju, ka turpmāk sponsorus pasākumu organizēšanai nebūs grūti atrast.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 18.02.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto