Pagājušās nedēļas piektdienā vietējo skatītāju priekšā pirmo reizi uz skatuves kāpa improvizatoru grupa „Tinte", lai divarpus stundu garā improvizācijas teātrī gan izklaidētu, gan iesaistītu notiekošajā pašus kafejnīcā „Kore" klātesošos.
„Tintei" aiz muguras gan ir diezgan nopietna pieredze un triju gadu trenēšanās Ineses Nagles vadībā. Iepriekš improvizatoru grupa ir apmeklējusi dažādus kursus, uzņēmusi citu pilsētu grupas, izklaidējusi skatītājus arī pagājušā gada Kartupeļu svētkos, 2008. gadā notikušajā improvizācijas teātra šovā „Nebeidz smaidīt!" un studentu teātra izrādē Jelgavā. Tomēr „Tintes" rādītu iepriekš neuzvestu izrādi vietējie Madonā beidzot varēja skatīt tikai pirms nedēļas.
Apmeklētājus kafejnīcā „Kore" sagaidīja paši „Tintes" dalībnieki, izdalot mākslīgās rozes, ko vēlāk varēja izmantot kā balsojuma punktus – mest uz skatuves pēc īpaši izdevušās improvizācijas momenta vai iecienītākajam improvizatoram. Dalībnieku grupa jau ir nostabilizējusies, iepraktizējusies un savstarpēji sastrādājusies. Tajā darbojas Danute Vēze, Ināra Cakule, Nadja Niedrīte, Janīna Apsīte, Banga Vējiņa, Ruta Pulkstene, Dainis Kreilis, Imants Pulkstenis, Sanda Aleknaviča un grupas vadītāja Inese Nagle.
Vēl pirms izrādes skatītāji tika iepazīstināti ar improvizācijas teātra pamatiem, jo tas mūsu pusē ir tikai sācis savu uzvaras gājienu. Jau nosaukumā iekļautais vārds „improvizācija" vien norāda uz to, ka scenārijs iepriekš netiek iestudēts, aktieriem zināma vien šī teātra formas tehnika.
Jau pēc pusstundas skatītāji bija iejutušies omulīgajā gaisotnē, smējās skaļi un nepiespiesti, kas, jāteic, gadījās bieži, un ieteica oriģinālas idejas ainu izspēlēšanai.
– Šī bija mūsu pirmā patstāvīgā izrāde vietējiem iedzīvotājiem un gandarījums ir milzīgs. Prieks, ka viss izdevās. Mēģinājuši esam daudz un dikti, taču tad skatītāji esam tikai paši sev. Šādā veidā ir iespēja parādīt sevi plašākai un objektīvākai publikai. Es pati pēc izrādes apspriedos ar tuviniekiem, lai noskaidrotu, kas padevās labāk, pie kā varbūt jāpiestrādā. Tas bija labs atspēriena punkts mums visiem, lai zinātu, ko pilnveidot. Tas ir ļoti svarīgi, jo vēlamies šādas izrādes rīkot arī turpmāk. Kamēr vien būs cilvēku atsaucība un kamēr vien varēsim piedāvāt kvalitatīvu atpūtu, šādas izrādes notiks. Starp citu, jau 5. martā rīkojam nākamo izrādi, taču uz to jau pirmajā dienā tika izpirktas visas biļetes. Ir svarīgi turpināt sekot līdzi tam, vai cilvēkiem izrāde patīk, vai varam arī turpmāk būt gana oriģināli, jo nevēlamies ražot konveijera tipa izrādes. 5. februāra izrādē bija patīkami dzirdēt smieklus, ierosinājumus, aplausus, redzēt smaidus – tas bija visaugstākais novērtējums. Man bija liels un pozitīvs pārsteigums, ka madonieši ir tik atvērti un atraktīvi, ar laiku arī viņu idejas kļuva pārdrošākas un arī viņi savā veidā improvizēja. Šajā reizē parādījām tikai mazu daļiņu no improvizācijas teātra tehnikas, tās, kas pašiem šķita vienkāršāka un interesantāka, lai sākumā publiku iekustinātu un pieradinātu šādai idejai, – savas emocijas pēc teātra izrādes atklāja jaunākā grupas dalībniece, Vidzemes TV žurnāliste Sanda Aleknaviča.
Arī „Tintes" vadītāja Inese Nagle atzina, ka improvizāciju grupas dalībniekiem izdevusies lieliska saspēle: – Lielākā daļa zāles vispār pirmo reizi redzēja šāda veida teātri, metodi, ar kuru strādājam. Pati šo metodi esmu mācījusies un nodevusi tālāk pārsvarā jauniešiem. Tas ir palīdzējis atmodināt viņos to, kas varbūt bijis nedaudz apslēpts, – atvērtumu, radošumu, uzdrīkstēšanos un tamlīdzīgi. Žēl, ka vēl nebija izdevies ieguldīto darbu noturēt uz vietas, jo jaunieši izauga, devās prom savās dzīves gaitās. Taču šī bija tā reize, kad visas izziņas, neveiksmes, mācības desmit gadu garumā beidzot vainagojās reālā izrādē un reālā veiksmē. Radītais mikroklimats aizgāja uz „urrā". Man ir gandarījums, ka mēs saslēdzāmies vienā izjūtā – lielā priekā, dzīvīgumā, atraktivitātē. Manuprāt, aktieru spēle šoreiz bija brīnišķīga, visi labie eņģeļi stāvēja klāt, lai mēs spētu skatītājiem parādīt labāko un veiksmīgāko. Kad pati pirmo reizi atbraucu no kursiem, vīram sajūsminājos, kādas lietas var izdarīt neplānojot, bet gan vienkārši sagatavojot savu ķermeni, prātu un ļaujoties procesam. Tas arī ir pirmais un galvenais, kas jāapgūst, – ļaušanās biedriem, skatītāju idejām un procesam.
Par nākamajām izrādēm runājot, viņa daļēji gan priecājas par izpārdotajām biļetēm uz marta izrādi, gan cer, ka pārējie sapratīs un nedomās, ka izrāde domāta tikai izredzētajiem.
– No vienas puses – jauki, ka varējām visas biļetes izpārdot, bet no otras – vēlamies dot iespēju izrādi redzēt pēc iespējas vairāk cilvēkiem, arī tiem, kuri vispār vēl nezina, kas ir improvizācijas teātris. Skaidrs, ka atmosfēru, ko izdevās radīt 80 cilvēkiem, būtu daudz grūtāk panāk 200 cilvēku lielas auditorijas priekšā. Tā būtībā ir kamerizrāde, jo mums nav arī nepieciešamās aparatūras, lai lielā zālē visi varētu kvalitatīvi vērot izrādi. Tāpēc pagaidām rīkosim mazākas izrādes, bet biežāk – katru mēnesi.
Mūs atbalstīja: „Bombongas", „Vējiņš un partneri", „Kore", „Stars", „Krunku nau", BJC, Viesnīca Madona, „Efejas" friziere Ieva un Māris Kriškāns.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto