Janvāra beigās Ērgļu vidusskolu un Madonas Valsts ģimnāziju apmeklēja Saeimas deputāts Juris Dalbiņš (Tautas partija) un sava apmeklējuma laikā sniedza arī interviju laikrakstam.
Juris Dalbiņš pastāstīja, ka prakse apmeklēt reģionus Saeimas deputātiem nav nekas jauns, tiesa, doties uz skolām deputāti neizvēlas sevišķi bieži.
– Priecājos par katru izdevību tikties ar skolēniem, jo jauniešu, tāpat kā pieaugušo, interese par to, kas notiek valstī, ir ļoti liela. Arī šodien jautājumu loks saistījās ar valsts ekonomisko situāciju, politisko situāciju, ar to, kas notiek parlamentā un izglītības sfērā. Tās arī bija būtiskākās lietas, ko pārrunājām. Šāda veida tikšanās ar jauniešiem, manā skatījumā, ir pozitīva divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, man kā Saeimas deputātam – cilvēkam, kas strādā parlamentā un piedalās likumdošanas procesā, ir iespēja dzirdēt viedokļus un uzklausīt sāpīgākos jautājumus, kas ir aktuāli tieši jauniešu auditorijai. Otrkārt, es arī nepastarpināti varu sniegt informāciju un zināmā veidā izglītot skolēnus par jautājumiem, kas viņiem ir aktuāli, – savu tikšanos ar Ērgļu vidusskolas un Madonas Valsts ģimnāzijas skolēniem raksturoja Juris Dalbiņš.
Viņš gan iezīmēja zināmas atšķirības, kas izpaužas pieaugušo un jauniešu auditorijās. Pieaugušie nereti uzdod asākus jautājumus, un dažos gadījumos viņu attieksme un viedoklis jau ir skaidrs pirms jautājuma uzdošanas, daudzkārt jautājumi skar arī personiskas problēmas. Jauniešu jautājumi galvenokārt ir saistīti ar izglītības jomu. Viņi arī vairāk cenšas izzināt un raudzīties nākotnē, tādēļ sākotnējam jautājumam „kāpēc mēs esam tādā ekonomiskajā situācijā, kādā esam?" seko „kā mēs no tās tiksim laukā, kas ir jādara, lai situāciju labotu?".
– Atbildes uz šādiem jautājumiem ir jāsniedz reālas un neizskaistinātas. Brīnumzāļu nav un nebūs, svarīgākais ir dot cilvēkiem iespēju strādāt, veicināt vidi, kurā var veidoties vairāk darbavietu, un stimulēt ekonomikas izaugsmi. Cita ceļa nav, –
neslēpa Juris Dalbiņš.
Vaicāts par noskaņojumu skolēnu auditorijā, viņš atzina, ka kopumā skolēni ir tendēti uz izzināšanu un nebaidās būt arī kritiski. Viņus ļoti satrauc jautājums par valsts apmaksātām studiju vietām, par sporta un mūzikas skolu slēgšanu un citi.
– Diemžēl tas viss ir saistīts ar to finansiālo situāciju, kādā Latvija šobrīd atrodas, un ar to modeli, ko mūsu valsts ir izvēlējusies krīzes pārvarēšanai. Tā ir iestāžu reorganizācija, algu un citu izdevumu samazināšana un citi pasākumi. Jā, tas nav maigākais un patīkamākais ceļš, un tas noteikti skar arī daudzas jomas, kas iedzīvotājiem, tai skaitā skolēniem, ir ļoti nozīmīgas, taču šis pagaidām ir vienīgais, – norādīja Saeimas deputāts.
Tiesa, ne visi skolēnu jautājumi skāra tikai ekonomiku un politiku. Lielāka aktualitāte bija iepriekšējā dienā Saeimā pieņemtais likums par alkohola tirdzniecības aizliegumu 1. septembrī. Apspriežot šo tematu, Juris Dalbiņš un skolēni nonākuši pie secinājuma, ka lēmums bijis populistisks un šādā veidā problēma, kas, domājams, ir alkohola lietošana jauniešu vidū, netiek risināta.
– Ar šo Saeimas lēmumu, kad daudziem deputātiem pašiem beigās bija pārsteigums, mēs varam censties risināt konkrētu problēmu, taču praktiski mēs to nerisinām. Tikpat labi var pieņemt līdzīgu lēmumu par 1. janvāri, 24. jūniju un citiem ne mazāk zīmīgiem datumiem. No sarunas ar Ērgļu vidusskolas skolēniem sapratu, ka likumu pārkāpt viņi negrasās. Šī problēma, šķiet, vairāk aktuāla ir Rīgas jauniešiem, kur cilvēku koncentrācija un atpūtas, izklaižu piedāvājums 1. septembrī ir daudzkārt lielāks nekā reģionos, – savu viedokli pauda Juris Dalbiņš.
Sarunā ar Juri Dalbiņu runājām arī par šābrīža Latvijas iedzīvotāju patriotisma un valstiskuma apziņu, nepieciešamību to vairot, ko gan nevar panākt ar deklaratīvām metodēm. Aizvien biežāk skan valsti un valsts varu kritizējoši viedokļi, daudzi iedzīvotāji dažādu apsvērumu dēļ izvēlas no valsts aizbraukt.
– Šis jautājums nav viegls un viennozīmīgs un grūti ir pateikt, kā ir īstenībā. Sarunās ar dažādu paaudžu cilvēkiem var saņemt dažādas atbildes un viedokļus. Vecāka gadagājuma cilvēki ar sirmām galvām joprojām ir patriotiski noskaņoti, un šis krīzes laiks viņu pārliecību nav spēcīgi iedragājis. Diemžēl cits skats ir daudziem vidējās paaudzes iedzīvotājiem darbspējas vecumā, daudziem no viņiem jau nedaudz nobrāztais sauklis „Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti" ir kļuvis populārs. Tas ir saistīts ar sāpīgām emocijām un daudzām grūtībām, tāpēc es nevaru viņiem neko pārmest. Protams, arī jauniešus skar tas, kas notiek ģimenē un valstī, taču, ja runājam par konkrētiem skaitļiem, to jauniešu skaits, kuri pagājušajā gadā izvēlējās iesaistīties jaunsardzē, ko var uzskatīt par jauniešu patriotiskās audzināšanas organizāciju numur viens, ir pieaudzis kā nevienu gadu. Pieaugums ir teju identisks pieplūdumam zemessardzes rindās, kur arī jaunu zemessargu bija vairāk nekā 700. No tā es secinu, ka jauniešiem šis jautājums nav vienaldzīgs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 11.02.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto