Arī pēc administratīvi teritoriālās reformas Madonas novada pašvaldībā tika saglabāts kārtībnieka amats. Turklāt darbības zona tagad ir plašāka. Iepriekš kārtībnieks Genādijs Turkins sekoja saistošo noteikumu ievērošanai Madonas pilsētā, kopš 15. septembra kārtība Madonas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektoram Alenam Dzenim un satiksmes uzraudzības rotas inspektoram Jurim Marjuničam jānodrošina visā novadā.
Jāpiezīmē, ka kārtībnieka amatā abi puiši strādā uz pusslodzi, taču vēlas būt maksimāli pretimnākoši problēmu, kas satrauc iedzīvotājus, risināšanā. Šobrīd tiek pārstrādāti saistošie noteikumi, tāpēc vēl trūkst vienotības daudzās svarīgās jomās. Arī iedzīvotājiem bieži vien nav skaidrs, ko dara kārtībnieks un kā atšķiras no citiem kārtībsargiem, tāpēc uz sarunu lūdzu Alenu Dzeni un Juri Marjuniču.
– Mūsu darba pamata pienākums ir panākt saistošo noteikumu ievērošanu Madonas novadā. Iedzīvotāji ne vienmēr pareizi saprot mūsu darbības jomas, taču mēs cenšamies palīdzēt risināt arī jautājumus, kas neietilpst pašvaldības kārtībnieka pienākumos, – Alens Dzenis norādīja. Juris Marjuničs piebilda: – Vēlamies noturēt lozungu: Madona – pilsēta, kur esi gaidīts! Pilsēta, kurā iebraucējam autoostā uzreiz neskrien klāt prasīt naudu vai cigaretes. Lai cilvēki maina savu kārtības izjūtu, apzinoties, ka arī sēkliņu spļaušana uz ielas ir nekulturāla un sodāma.
Kārtībniekiem bieži nākoties uzklausīt zvanus par jautājumiem, kas būtu tiešā Valsts policijas (VP), sociālā, komunālā vai citu dienestu, iestāžu kompetencē. Iedzīvotāji visvairāk ziņojot par gadījumiem, kas redzami ikdienā – bezpajumtnieki, klaiņojoši dzīvnieki, nepilngadīgi likumpārkāpēji un tamlīdzīgi.
Alens Dzenis turpināja: – Viens no šobrīd aktualizētajiem jautājumiem par klaiņojošo suņu ķeršanu neietilpst mūsu pienākumos. Tas vistiešākajā veidā būtu saistāms ar īpašuma uzturēšanas nodaļas darbu. Ir jādarbojas mehānismam, lai šo problēmu risinātu: kas suņus uzskaita, piereģistrē? kas un kā klaidoņus ķer? kur šos dzīvniekus liek tālāk? Šobrīd pie tā pastiprināti strādājam, lai pavasarī mehānisms varētu darboties. Arī jautājums par bezpajumtniekiem ziemas sezonā ir aktuāls. Jāsaprot, ka kārtībnieks neiedos darbu, dzīvesvietu un neizārstēs no alkoholisma, kas ir bezpajumtnieku pamata problēmas. Taču saprotot, ka arī šie cilvēki ir mūsu sabiedrības daļa, sadarbojoties ar sociālo dienestu, esam atraduši pagaidu risinājumu un arī turpināsim pie tā strādāt. Bieži vien dažādi jautājumi ir risināmi kompleksi, kur svarīga loma ir arī finansēm.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 06.02.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto