Sniegs un putenis Rīgā rīdziniekus pārsteidz un tracina, bet mūs Madonā – gan ne. Vidzemes augstienē dzīvojošajiem par bagātīgi uzsnigušo sniegu ir prieks, jo var gan slēpot, gan slidot. Un arī pa ietvēm, šķiet, pirmoreiz, kopš uzlikts bruģis, var iet, nebaidoties, ka paslīdēs kāja un atgadīsies kas ļauns un nepatīkams.
Tiesa, krist un gūt traumas dažiem gadījies arī šoziem, jo šur tur ledus jau, protams, vēl ir. Tomēr kopumā, ja, protams, uz dzīvi neskatās ar tumšām brillēm un to neredz tikai melnās krāsās, gan ielas, gan trotuāri šoziem Madonā tiek tīrīti gana labi.
Jā, sen ietves Madonā nav bijušas tik platas kā šoziem. Acīmredzot savu roku ir pielikuši „simtlatnieki", acīmredzot liela nozīme ir tam, ka Madonā trotuārus visu ielu garumā tīra Madonas novada pašvaldība, kaut gan atbilstoši Satversmes tiesas lēmumam katram īpašniekam būtu jātīra zemes gabalam piegulošā ietve un vasarā jākopj arī zaļā zona, Acīmredzot tāpēc, ka pašvaldība vairs nešķiro, kam ietves jātīra, bet dara to pati par budžeta līdzekļiem, Madonā vairs nav tā, kā vēl nesenā pagātnē (un kā tas, starp citu, joprojām ir Rīgā), kad trotuārus daži māju saimnieki tīrīja, bet savukārt citi – ne, līdz ar to ne vienā ielā vien pamīšus bija gan perfekti iztīrīti, gan sniega kupenās ieputināti trotuāra posmi, kas gājējos, protams, raisīja lielu sašutumu, turklāt tas tika raidīts pašvaldības virzienā.
Attiecībā uz koplietošanas trotuāru tīrīšanu tagad, manuprāt, atrasts labs risinājums, pret ko neiebilst arī nodokļu maksātāji (vismaz nav dzirdēts), taču attiecībā uz daudzdzīvokļu namu iekškvartālu tīrīšanu īstas skaidrības nav joprojām. Šoziem tie rada lielākās grūtības, daudzviet tie ir ne tikai grūti izbraucami, bet arī grūti izbrienami. Arī šai problēmai droši vien ir jārod risinājums vai vismaz jāievieš skaidrība gan par to, kam tie jātīra, gan to, kā to oficiāli izdarīt, lai nebūtu, kā saka, jāvelk piečuks no kabatas un jāpiedāvā kādam paziņam traktoristam.
Īpaši sarežģījumi rodas tad, ja iebraucamo ceļu ēku pagalmos izmanto vairāku māju iedzīvotāji, jo kura māja būs tā, kas gādās par iekškvartālu atbrīvošanu no kupenām? Divi latvieši jau nevar savā starpā vienoties un veido trīs partijas… Un arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, pat vienā mājā dzīvojot, ir grūti vienoties par kopēju stratēģiju, kur nu vēl veselam daudzdzīvokļu māju kvartālam, kā, piemēram, Raiņa ielā vai Rūpniecības ielas kvartāla „amfiteātrī".
Autore: ŽEŅA KOZLOVA