Madonas novada dome kārtējā sēdē izskatīja jautājumu par piedalīšanos Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursā „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās II".
Dome nolēma uzdot Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļai veikt aktivitātes, kas nepieciešamas, lai sagatavotu dokumentāciju projekta iesnieguma iesniegšanai „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās II" konkursā.
Tehniskā dokumentācija ir jāsagatavo šādām Madonas novada pašvaldības ēkām: Dzelzavas pamatskola; Dzelzavas speciālā internātpamatskola; Dzelzavas kultūras nams; Dzelzavas veco ļaužu pansionāts „Grāveri 1"; Dzelzavas pagasta Aizpurves bibliotēkas ēka; Ļaudonas vidusskola; Ļaudonas kultūras nams; Liezēres pamatskolas pirmsskolas izglītības grupu ēka; Ošupes pagasta saieta nams; Sarkaņu pagasta tautas nams „Kalnagravas"; Vestienas pagasta „Vestienas muiža"; Madonas novadpētniecības muzeja izstāžu zāle; ēka Madonā, Augu ielā 27.
Madonas novada pašvaldība, kā esam informējuši iepriekš, jau pērn veiksmīgi piedalījās Vides ministrijas izsludinātajā projektā par energoefektivitātes palielināšanu sabiedriskajās ēkās pirmajā kārtā, saņemot atbalstu par ēku siltināšanu 24 pašvaldībai piederošajās ēkās. Šī projekta rezultātā Madonas novadam tiks piesaistīti vairāk nekā 2 miljoni latu.
Kā laikraksta „Stars" iepriekšējā gada 29. oktobra numurā skaidro vides ministrs Raimonds Vējonis, Latvijai ir izdevies iegūt ļoti ievērojamus līdzekļus sabiedrisko ēku siltināšanai pašvaldībās – kopā 26 miljonus. Tiek plānots, ka aptuveni gada laikā tiks īstenoti 56 energoefektivitātes paaugstināšanas projekti 50 pašvaldībās, tai skaitā bērnudārzā Cesvainē, divās pamatskolās, bērnudārzā, mūzikas skolā un trīs administratīvajās ēkās Varakļānu novadā, piecos bērnudārzos, septiņās pamatskolās, kā arī 12 sabiedriskajās ēkās Madonas novadā. Pašvaldību līdzfinansējums šiem projektiem ir 15 procentu.
Paredzētie miljoni pašvaldību ēku siltināšanas projektiem nav budžeta nauda, bet gan ieguvums no Latvijas darījumiem tā sauktajā starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Pasaules valstis, pievienojoties Kioto protokolam, ir apņēmušās samazināt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu nonākšanu atmosfērā. Tās valstis, kas nevar izpildīt Kioto protokola prasības, proti, kas pārsniedz piesārņojošās darbības limitus, ir spiestas iegādāties tā sauktās siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības no valstīm, kas atmosfēru piesārņo mazāk. Latvijā šajā ziņā situācija ir ievērojami labāka nekā, piemēram, Nīderlandē, Austrijā, Japānā un Spānijā. Tāpēc tieši šīm valstīm Latvija ir pārdevusi piederošās emisiju vienības un ieguvusi naudu energoefektivitātes projektiem.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA