Valdība ir apstiprinājusi likumprojektu „Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību", kas liegs, piemēram, mazos kaķēnus sūtīt „jūrskolā". Dzīvnieku eitanāziju drīkstēs veikt tikai sertificēts veterinārārsts. Viedokli, vai pēc Latvijas pievienošanās Eiropas konvencijai mūsu valstī vairāk tiks respektētas tajā ietvertās prasības un arī tikko dzimušie kaķēni vairs netiks sūtīti „jūrskolā" jeb slīcināti, lūdzu izteikt Madonas novada Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāju Ināru Mālnieci.
Labas gribas izpausme
– Šīs tradīcijas ir ar senu vēsturi. Ne jau velti tautā teiciens par kaķēnu sūtīšanu „jūrskolā" ir iegājies tikpat kā sakāmvārds, kam, protams, ir zināms pamats, bet šo nelāgo tradīciju būs grūti izskaust. Arī to, kā tiks ievērotas citas Eiropas Konvencijā, Dzīvnieku aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, būs ļoti grūti administrēt, pārbaudīt, kontrolēt un arī sodīt. Tas tomēr vairāk ir katra cilvēka godaprāta un izpratnes jautājums, – uzskata Ināra Mālniece. – Cilvēkiem vispār drusku vairāk būtu jāpadomā par šīm lietām un to, ka cilvēks jau nav radības kronis, bet visa radība ir vienlīdzīga, vismaz mums kādreiz tā mācīja. Tomēr, kamēr sabiedrība nav pietiekami izglītota šajā virzienā, attieksmes maiņu būs grūti panākt.
Pievienošanās Eiropas Konvencijai vairāk ir labas gribas izpausme, bet tajā izvirzīto noteikumu ievērošanu, kā jau teicu, būs ļoti grūti kontrolēt un pārbaudīt.
Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Mālniece uzsver, ka cilvēkiem vispār būtu jāpārdomā, kādus mājas (istabas) dzīvniekus turēt, jo sterilizēšana, tāpat citi sertificēta veterinārārsta pakalpojumi ir diezgan dārgs pasākums un tieši tas daudzus attur, pat ja ir labā griba, tos izmantot.
– Es pieļauju, ka ļoti vajadzīgs būtu projekts ar papildu finansējuma piesaisti, jo bez tā būs grūti samazināt klaiņojošo dzīvnieku skaitu un reizēm arī samērā nekontrolēto neproduktīvo mājas dzīvnieku savairošanos. Lai nebūtu tā, ka kāds paņem kaķēnu, bet pēc kāda laika, atklājot, ka tā ir kaķenīte, palaiž savā vaļā tikai tāpēc, ka finansiāli nevar atļauties to sterilizēt pie veterinārārsta. Varbūt kaķēnu un kucēnu vietā labāk būtu izvēlēties, piemēram, kāmīšus, kas rada mazāk problēmu. No vienas puses, bērniem dzīvas radības ir vajadzīgas, bet, no otras, daudz nopietnāk tomēr būtu jāizvērtē mājas dzīvnieku turēšanas nepieciešamība. Parasti gan saka – kas tās par lauku mājām, kurās nav ne kaķēna, ne kucēna, taču var jautāt arī tā –
kas tās par mājām, kur ir divi suņi, pusbaroti un ķēdēs piesieti jebkuros laika apstākļos? Bet var jau būt, ka tā arī ir mentalitātes sastāvdaļa, tikai diemžēl tās izpausmes ne vienmēr ir civilizētas, – atzīmē Ināra Mālniece.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA