Svinīgi atklās Lubānas pilsētas klubu
Šodien, 30. janvārī, atzīmējot Lubānas pilsētas 18. jubileju, notiks svinīga Lubānas pilsētas kluba atklāšana.
Kā laikrakstu informē Lubānas novada kultūras darba speciāliste Ilze Kraukle, pie Lubānas pilsētas kluba parādes durvīm interesenti tiek aicināti pulksten 17, lai kļūtu par lieciniekiem svinīgai lentes pārgriešanai. Pēc tam notiks iepazīšanās ar kluba telpām pēc rekonstrukcijas, būs iespēja apskatīt Lubānas mākslas skolas audzēkņu darbu izstādi, kā arī iepazīties ar februāra pasākumu afišu.
Ap pulksten 17.20 kluba zālē tiks teiktas svinīgas uzrunas, kur vārds tiks dots bijušajam novada domes priekšsēdētājam Miķelim Gruzītim, kā arī tagadējam Lubānas novada domes vadītājam Tālim Saleniekam.
Jāuzsver, ka tieši Miķeļa Gruzīša darbības laikā tika uzsākti kluba atjaunošanas darbi. Svinīgajā pasākumā klātesošos uzrunās Lubānas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Guntis Želvis un Romas katoļu Cesvaines draudzes prāvests Māris Ozoliņš, ēka tiks iesvētīta.
Lubānas novada projekts „Lubānas pilsētas kluba ēkas rekonstrukcija" tika realizēts projekta „Eiropas lauksaimniecības fonda „Lauku attīstībai" Lauku attīstības programmas 2007.-2013. g. pasākuma „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem" ietvaros. Lubānas pilsētas kluba ēkas rekonstrukcijā tika investēts Ls 134 608,77. Līdzfinansējuma summa nākusi no valsts mērķdotācijas novada infrastruktūras attīstībai. Darbus veica SIA „Latvijas Būvnieks", projektu izstrādāja SIA „Ceturtais Stils", bet siltumtrases izbūvi un pieslēgumu veica SIA „Svente Holding".
Vaicāta par paveikto, Ilze Kraukle pastāstīja: – Esam ieguvuši glītu, atjaunotu klubu, kurā ir paplašināta skatuves daļa. Bez tam veikti ēkas siltināšanas darbi, uzstādīta ventilācijas sistēma, dūmojošo krāšņu vietā ievilkta centrālapkure, ir mūsdienām atbilstīgs skatuves apgaismojums, ugunsdrošības signalizācija, deju zālē ielikta spoguļu siena. Klubs pieejams arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pavasarī pie atjaunotā kluba notiks apzaļumošanas un bruģēšanas darbi.
– Gatavoju fotoreportāžu, kāds klubs izskatījās iepriekš un kāds tas ir pēc renovācijas, – piebilda Ilze Kraukle. – Koncerta sākumā to auditorijai prezentēšu uz lielā ekrāna. Pēc tam sekos priekšnesumi, kur katrs Lubānas pašdarbības kolektīvs iedancos, iedziedās vai iespēlēs jauno kluba skatuvi. Kopumā gaidāmi astoņi priekšnesumi, tos sniegs Tautas deju ansamblis „Lubāna", jauktais vokālais ansamblis „Naktsputni", amatierteātris „Priekšspēle", folkloras ansamblis, sieviešu senioru koris, Eiropas senioru deju kolektīvs „Varavīksne", koklētāji un kapela „Meldiņš".
Piemiņas zīmes barikāžu dalībniekiem
Piektdien, 5. februārī, pulksten 15.30 Lubānas pilsētas atjaunotajā klubā gaidāms vēl kāds nozīmīgs notikums: 84 Latvijas neatkarības aizstāvjiem vai viņu tuviniekiem no Lubānas un Varakļānu novada pasniegs 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Apbalvojumu piešķir piemiņas zīmes valde, ko vada Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un viņa aicināti četri valdes locekļi: 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais, rakstniece un žurnāliste Marina Kosteņecka, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Saeimas Kancelejas direktors Māris Steins. Apbalvojumus pasniegs Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums, kas izveidots, lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus par 1991. gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus.
Pirmā piemiņas zīme pasniegta 1996. gada 20. janvārī, un līdz šim apbalvoti vairāk nekā 25 tūkstoši barikāžu dalībnieku.
Piemiņas zīmei 1999. gadā ar īpašu likumu piešķirts valsts apbalvojuma statuss.
Autore: INESE ELSIŅA
Ģirta Kolāta foto