Pagājušajā gadā „Stars" vairākkārt informēja par Madonas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu 1999.-2012. gadam Nr. 2 izstrādi un sabiedrisko apspriešanu. Kaut arī plānojumā veicamās izmaiņas bija salīdzinoši nelielas, viss process būtiski ieilga un grozījumi tika pieņemti vien šogad.
Atskatoties Madonas pilsētas vēsturē, teritorijas plānojumi pie mums ir bijuši izstrādāti vairākkārt. Pirmais apbūves plāns saules gaismu ieraudzīja laikā, kad Madona vēl nebija tikusi pie pilsētas tiesībām – 1923. gadā, otrais – neilgi pēc Otrā pasaules kara, 1951. gadā, trešais – 1974. gadā, un arī uz ceturto bija jāgaida diezgan ilgs laiks – 2005. gads. Kaut arī plānojums ir pieņemts salīdzinoši nesen, tajā jau ir veikti divi grozījumi. Pie pirmajiem tika strādāts nepilnus trīs gadus, jo bija aktualizējušās vairākas lietas, ko apstiprinātais plānojums neparedzēja. Par spīti tam, ka grozījumu izstrādē tika ieguldīts liels darbs, un īpašu uzslavu par savu veikumu ir pelnījis bijušais pilsētas arhitekts Jānis Liepiņš, pilnīgi visu nebija iespējams paredzēt arī šajos grozījumos, kas tika izstrādāti tā saucamajos „treknajos gados".
– Kā zināms, 2008. gadā strauji kāpa būvniecības (īpaši ceļu būves) izmaksas un pašvaldībai radās nepieciešamība ar esošo finansējumu paveikt pēc iespējas vairāk, ko, izejot ārpus aprites, kur lielie būvuzņēmēji diktēja cenas, nebija iespējams izdarīt. Madonas pilsētas domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram bija iecere, ka ceļu būves izmaksas varētu samazināt, izmantojot lētāku granti un smilti, tādēļ tika pasūtīta ģeoloģiskā izmeklēšana, un tās rezultāti bija pozitīvi. Brīvā, neapbūvētā pilsētas teritorijā tika atrastas kvalitatīvas grants (aptuveni miljons kubikmetru) un smilts (aptuveni 200 tūkstoši kubikmetru) iegulas. Taču šos materiālus nebija iespējams iegūt, jo teritorija, saskaņā ar teritorijas plānojumu, nebija paredzēta šādam mērķim, līdz ar to plānā bija jāveic vēl vieni grozījumi, – būtiskāko iemeslu, kādēļ 2008. gada rudenī tik nolemts izstrādāt grozījumus, minēja Madonas novada būvvaldes arhitekts Augusts Apinis.
Grozījumu izstrāde ir laikietilpīgs pasākums. Darbs pie grozījumu izstrādes sākās pirms aptuveni gada. Tie bija jāsaskaņo ar 15 institūcijām. Darbu vēl vairāk aizkavēja nelielā kļūme, nosakot sabiedriskās apspriešanas termiņu 4 nedēļas likumā prasīto 6 vietā. Vidzemes plānošanas reģions šo kļūmi piefiksējis un licis sabiedriskās apspriešanas procesu atkārtot. Jau pirmās sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotāju interese par grozījumiem bija maza, savukārt otrajā priekšlikumu nebija vispār, un arī institūcijas savus atzinumus lielākoties vairs neizsūtīja.
Augusta Apiņa vērojumi liecina, ka cilvēki nereti uz šādiem grozījumiem raugās kā uz kaut ko nevajadzīgu un pat kaitīgu, lai gan realitātē bez tiem iztikt nav iespējams.
– Ir pilsētas, kurās teritorijas plānojums tiek grozīts katru gadu, kas ir saprotami, jo ilgtermiņā precīzi paredzēt visas vajadzības nekad nav iespējams. Arī šobrīd dzīve apliecina, ka prognozēt to, kāda saimnieciskā darbība būs izdevīga un kāda nebūs, ir ļoti grūti, – norādīja Augusts Apinis.
Arī pašlaik ideja par smilts un grants ieguvi ir atvirzījusies tālākā perspektīvā, jo situācija ir mainījusies gan saistībā ar situāciju tirgū, gan pašvaldībām atvēlēto finansējumu, taču tas nebūt nenozīmē, ka grozījumi zaudētu aktualitāti.
Kopumā otros grozījumus pilsētas plānojumā veica saistībā ar divām lietām. Jau minēto aptuveni 20 ha lielo zemes gabalu pie Madonas pilsētas ziemeļu robežas, kuru līdz ar grozījumu apstiprināšanu ir ļauts izmantot rūpnieciski, bet otra lieta, kuras realizācija arī, visticamāk, nav tuvākās nākotnes jautājums, attiecas uz 6,7 ha plašu zemes gabalu, kurā turpmāk varētu tikt pārkrautas dzelzceļa kravas, kas šobrīd tiek darīts pilsētas centrā. Šo preču staciju jeb termināli varētu ierīkot starp bijušo Lubānas dzelzceļu un dzelzceļu Pļaviņas-Gulbene (tūlīt aiz Rūpniecības ielas).
Kaut arī lielākais akcents grozījumos ir tieši uz šīm divām lietām, tās nebūt nav vienīgās.
– Plānojumā tika veiktas arī citas izmaiņas. Tika aktualizēts paskaidrojuma raksts ar jaunāko informāciju ar datiem par iedzīvotājiem, dzīvojamo fondu un komunālo saimniecību. Tika labots arī attīstības mērķa definējums – nepārtrauktu augšupeju nomainīja cikliska attīstība, ko šobrīd pierāda arī reālā situācija. Tika veiktas arī redakcionālas izmaiņas, kas saistītas ar rajona likvidāciju un Madonas novada izveidi, – pastāstīja būvvaldes arhitekts.
Tiesa, vislielākā iedzīvotāju interese un šķēpu laušana šo grozījumu sakarā notika saistībā tieši ar potenciālo grants un smilts karjera izveidi. Kaut arī sabiedriskās apspriešanas posmā liela interese nebija jaušama, daži cilvēki par grozījumiem uzmanību izrādīja. Sākotnēji rakstiski priekšlikumi pilsētas domei vai būvvaldei netika iesūtīti. Bijušas vien vairākas sarunas un diskusijas par tēmu – vajag grozījumus vai nevajag un, ja vajag, tad kādēļ. Iedzīvotāju viedokļi bijuši gan atbalstoši, gan noraidoši, taču noraidošos argumentus Augusts Apinis vairāk skaidro ar faktu nepārzināšanu. Daudzām iebildēm pamatā arī bijušas vienkārši baumas, kuras neatbilst patiesībai, piemēram, par to, ka tiks izcirsts mežs vai norakts Breses kalns. Bija arī izteikumi par to, ka atklātā smilts nav kvalitatīva un arī grantij ir augsts māla piemaisījums, ko ģeoloģiskās izpētes dati nekādi neapstiprina.
Sabiedriskās apspriešanas noslēguma sanāksmē viskategoriskāk pret izmaiņām esot iestājies sarkanietis Jānis Vogins, kas bija savācis 26 iedzīvotāju parakstus un savas iebildes adresējis pilsētas domes priekšsēdētājam.
– Iebildumi bija pret to, ka teritorija 300 metru attālumā no Sprīzdānu ciema, kurā dzīvo 36 cilvēki, tiek pārvērsta par ražošanas un derīgo izrakteņu ieguves zonu un likvidēts taisnākais ceļš uz Madonu no Sprīzdānu un Krieviņu ciema. Uz visām šīm iebildēm mēs, kā to paredz likums, sniedzām rakstisku atbildi. Tā kā turpmākus iebildumus neesam saņēmuši, secinu, ka atbildes ir ļāvušas labāk izprast situāciju. Iedzīvotājiem būtu arī jāsaprot, ka, grozot pilsētas teritorijas plānojumu un atsevišķa zemes gabala izmantošanas mērķi, tas automātiski nenozīmē, ka nākamajā dienā tiks rakts karjers un sāksies grants izstrāde, grozījumi tikai paredz iespēju, ka kaut kad nākotnē šajā teritorijā tas varētu tikt īstenots, – uzsvēra Augusts Apinis.
Saistībā ar grozījumiem bijuši arī pozitīvi ierosinājumi, taču to īstenošanai plānā grozījumi pat nebūtu jāveic. Piemēram, Andra Ozoliņa priekšlikumu par apvedceļa atslogošanu posmā pie lielveikaliem Augusts Apinis vērtē kā vērtīgu. A. Ozoliņš ierosināja izbūvēt Gaujas ielu ziemeļu virzienā, līdz pat potenciālajai grants un smilts ieguves vietai. Arī šis darbs šobrīd nav minams kā aktuālākais, taču perspektīvā, ja ideja par karjeru realizēsies, to ir vērts apsvērt.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto