Tuvojoties X Vispārējiem skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kolektīvi arvien intensīvāk strādā pie svētku repertuāra apguves un meistarības nostiprināšanas. 21. janvārī Madonas kultūras namā notika skolēnu koru kopmēģinājums, uz ko ieradās dziedātāji no Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novada. Kopumā svētkiem gatavojas 310 Madonas reģiona skolēnu koru dziedātāju.
Kopmēģinājumā Madonas kultūras namā X Vispārējo skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents un mākslinieciskais vadītājs Arvīds Platpers (pie klavierēm –
Ilze Tomsone) strādāja ar četrām svētku repertuāra dziesmām – tām, ko Arvīds Platpers diriģēs Dziesmu svētku estrādē šovasar Rīgā. Mūsu jaunieši līdz ar to Madonas kultūras namā apguva Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes dziesmu „Latvju zeme vaļā stāv", Mārtiņa Brauna kompozīciju „Tā dziedāja Mārtiņš", Raimonda Paula un Jāņa Petera jaundarbu „Mosties, celies, strādā", kā arī Raimonda Paula un Rūdolfa Blaumaņa dziesmu „Tālavas taurētājs".
Skolēni kopmēģinājuma laikā bija patiešām atsaucīgi, demonstrēja vēlmi strādāt un uzklausīt virsdiriģenta norādes. Viņi visi galu galā vēlas šovasar tikt uz X Vispārējiem skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas jūlija dienās ritēs Rīgā. Lai tas būtu iespējams, skatē katram kolektīvam jānodzied atbilstošā līmenī trīs dziesmas, tikai tad žūrija iedegs zaļo gaismu braucienam uz svētkiem.
Nākamais darba cēliens
Lai iespējami labi apgūtu repertuāru, nākamais skolēnu koru kopmēģinājums iecerēts 19. februārī Sauleskalna tautas namā. Tad virsdiriģents Arvīds Platpers strādās pie septiņām citām dziesmām. Bez tam kopmēģinājums plānots arī martā un aprīlī, bet skate Madonas reģiona koriem notiks 20. aprīlī Madonas mūzikas skolā.
Kopmēģinājums kā mazi dziesmu svētki
No Lubānas uz koru kopmēģinājumu Madonā 21. janvārī ieradās 29 kora dziedātājas, kā arī divas skolotājas. – Divas dziedātājas mums šodien slimo, korī kopumā ir 31 dalībniece, – laikrakstam pastāstīja Lubānas vidusskolas 5.-9. klašu kora diriģente Silvija Bērziņa.
Lubānas vidusskolā Silvija Bērziņa ar kori strādā vairāk nekā 30 gadu. „Kori sāku vadīt līdz ar brīdi, kad ierados Lubānā, tas ir, no 1972. gada. Kaut pēc specialitātes esmu akordeoniste, absolvējot Mūzikas akadēmiju, dzīve lika atnākt uz Lubānu un uzsākt visu to, kas manā specialitātē bija nepieciešams šeit. Šobrīd skolā strādāju ar diviem koriem, vairākiem ansambļiem, mācu akordeona spēli mūzikas skolā. Šai skolā esam Madonas mūzikas skolas sastāvdaļa, kas atrodas Lubānā. Krīzes slieksnis, manuprāt, ir pārkāpts, valsts ir sapratusi, ka līdzekļi bērnu mākslas un mūzikas skolām ir jāatrod. Pateicoties tam, mūzikas skolā varam atgriezties pie iepriekšējā stundu plānojuma – divas specialitātes stundas nedēļā."
Dziesmu svētku repertuāru Lubānas vidusskolas koris iepazīst otro gadu, lai gan kopumā svētkiem kolektīvs uzsāka gatavoties uzreiz pēc IX Vispārējiem skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2005. gadā. – Svētki ir stimuls, lai bērni nāktu uz mēģinājumiem, mācītos repertuāru, – uzsvēra Silvija Bērziņa. – Repertuārs šoreiz ir interesants, un bērniem tas patīk, ir dažādu komponistu mūzika, kas uzrunā ikvienu.
Slodze koristiem ir liela – jāapgūst vairāk nekā 20 dziesmu. – Šobrīd visas dziesmas vēl neesam paspējuši iemācīties, – neslēpa diriģente. – Modelēšanas koncertā, kas notika šā gada sākumā, saņēmām pilnīgi jaunu Ulda Marhilēviča dziesmu, jāmācās vēl arī citas.
Taujāta par pašvaldības atbalstu, Silvija Bērziņa bija lietišķa:
– Tāme ir iesniegta, finansējums, lai nokļūtu uz kopmēģinājumiem un aizbrauktu uz Dziesmu svētkiem, noteikti būs.
Uz jautājumu, cik svarīgi kolektīvam ir kopmēģinājumi, diriģente atbildēja: – Tā ir kopīga padziedāšana, var pat teikt – tie ir kā mazi dziesmu svētki. Kopmēģinājumā diriģents var paskatīties no malas, kā strādā virsdiriģents, var pievērst uzmanību daudzām niansēm. Uzskatu, ka repertuāru apgūsim laikus, varu būt gandarīta, jo ar kori strādājam četras stundas nedēļā.
Kad vaicāju par iespējamām grūtībām, skolotāja atzina: – Gribētos lielāku dziedātāju aktivitāti apmeklējuma ziņā. Ir kodols, kas nav kavējis nevienu stundu, uz tiem arī balstos, bet ir dziedātāji – staigātāji. Kad tuvojas kāds pasākums, koris ir pilnā sastāvā, bet ikdienā pa kādam bērnam nereti trūkst.
Kolektīvs jau sevi parādījis skolas koncertos 18. novembrī, Ziemassvētkos, gaidāma uzstāšanās Lubānas novada dziesmu un deju dienā, kas notiks 28. maijā. – Galvenais mūsu darba rādītājs ir tas, ka tiekam uz Dziesmu svētkiem, – piebilda Silvija Bērziņa. – Pēdējos gadus esam tikuši uz visiem svētkiem, pēc žūrijas vērtējuma esam noturējušies otrajā pakāpē, līdz pirmajai būtu jāpastrādā vēl cītīgāk.
Dziesmu svētku gads disciplinē
Skolotāja Sandra Solozemniece no Barkavas pamatskolas uz kopmēģinājumu Madonā bija atbraukusi kopā ar skolas 23 koristiem – Barkavas pamatskolas 5.-9. klašu kori. – Pagājušajā gadā pirmajā pusgadā kopmēģinājumus vadīja diriģents Jānis Sprancmanis, otrajā pusgadā sakarā ar finansējuma samazināšanos kopmēģinājumi skolēnu koriem nenotika, – pastāstīja Sandra Solozemniece. – Šodien ar kopkori strādā virsdiriģents Arvīds Platpers, un tas ir ļoti svarīgi. Bērni iepazīstas ar diriģentu, kuru sastaps Rīgā, Mežaparka estrādē. Kas ceļā uz svētkiem ir grūtākais? Grūtākais ir tas, ka jāapgūst ļoti daudz dziesmu – kopskaitā 21 kompozīcija. Ir dziesmas, kam neesam vēl īsti pieķērušies. Uz stundām koristi šogad nāk labprāt – ir taču Dziesmu svētku gads, visi vēlas tikt uz Rīgu, un tas bērnus disciplinē.
Ar Barkavas pamatskolas 5.-9. klašu kori diriģente strādā četras stundas nedēļā. – Vēl mācu mūziku, strādāju par muzikālo skolotāju bērnudārzā un par akordeona skolotāju Varakļānu mūzikas skolā, – piebilda Sandra Solozemniece. – Katrs no šiem pienākumiem ir citādāks, bet katrā darbā ir savs gandarījums: koris var labi nodziedāt skatē, ansamblis – kādā no konkursiem.
Ar kori skolotāja strādā desmito gadu, pieredze līdz ar to ir uzkrāta. – Ko varu vēlēt saviem bērniem? – viņa pārjautā. – Izturību! Lai skolēni iztur grūto darbu, neatmet tam ar roku, un lai beigās ir svētku gandarījums par divu gadu laikā paveikto.
Vairāk laiset laikrakstā STARS 28.01.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto