Janvāra vidū Varakļānos notika seminārs "Par bioloģiskās dārzniecības produkcijas sekmīgu audzēšanu un realizēšanu", kurā piedalījās Bavārijas bioloģiskās saimniecības īpašnieks Faits Plics.
Paldies Sieviešu tiesību institūtam (STI) un STI Varakļānu filiāles vadītājai Staņislavai Počei.
Piedalījās Aknīkstes, Jēkabpils, Līvānu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novada pārstāvji. Par gūtajiem iespaidiem stāsta Bērzaunes pagasta saimniecības "Jānīši" bioloģiskā zemniece Maija Galiņa: – Bioloģiskais zemnieks Faits Plics ir nomainījis ienesīgu un plaukstošu ārsta optiķa praksi pret laukiem. Vērtīgākais ir tas, ka viņš ir praktiķis, ne teorētiķis, kas savā darbībā dārzeņkopībā piedzīvojis gan veiksmes, gan neveiksmes, mācījies no citu un no savām kļūdām. Viņa saimniecībā ir interesants produkcijas pārdošanas veids – produkcijas piegāde tieši pircējam. Tas notiek šādi: preci pasūta vai nu pa telefonu, vai internetā, un atbilstīgi pasūtījumam tiek sagatavota "dārzeņu kaste"-komplekts. Tas sezonāli mainās.
Bez tam, ar kooperācijas palīdzību notiek sadarbība ar kaimiņu zemniekiem, lai nodrošinātu pilnu dārzeņu komplekta grozu. Reizēm ir arī citi nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize. Maija Galiņa atzīmē, ka saimnieks aptver tikai vietējo reģionu, ko arī apgādā ar veselīgu pārtiku. Nedēļā ir apmēram 800 klientu, kuriem piegādā 1500 grozu, to cena 12-16 eiro. F. Plics savā dārzeņkopības saimniecībā izmanto tikai bioloģiskās metodes.
Piemēram, Latvijas zemniekiem neparasti izklausījās zemes mēslošana ar zirņu miltiem (kādreiz mēsloja ar kaulu miltiem, bet tie Vācijā jāieved no Āfrikas). Vācijas bioloģiskās saimniecības pieļauj tikai vietējā reģionā iegūto mēslojumu.
Interesi radīja arī zemes apstrāde. Zemi dziļi apar rudenī, bet pavasarī – sekli un pieveļ, lai neizžūst. Plaši izmanto zaļmēslojumu – sēj zirņus, piemēram, 200 kg uz ha. Kad zirņi paaugas, tos safrēzē un iear (aršana notiek 2 nedēļas pirms nākamās kultūras sējas). Tas ir viens no atzītākajiem saimniekošanas veidiem.
Tagad par nezāļu apkarošanu. Pavasaros viņi ļauj sazaļot nezālēm, tad tās sekli noecē un ļauj uzdīgt no jauna, atkal ecē. Tikai tad, kad laukā tās ir sadīgušas 2-3 reizes, zemi kārtīgi sastrādā. Tas krasi samazina nezāļu daudzumu kultūraugos.
Burkānos nezāles apdedzina ar gāzes degli, iekams burkāni nav sadīguši. Degli tur 15-20 cm no augsnes. Šī metode ļoti iepatikās Bērzaunes pagasta z/s "Aizupes" saimniecei Silvijai Garbovskai, viņa noteikti to pavasarī izmēģināšot.
Interesi radīja apkurināmā siltumnīca, kurā sēj, ievērojot zodiaka zīmes un Mēness fāzes. Laukā sēj, kā iznāk. Siltumnīcā ir būtiski izmantot platību, kur aug salāti, dilles, sīpoli u. c. Cenšas audzēt zemākā temperatūrā, tad augiem ir biezāka miza, tos mazāk bojā kaitēkļi. No siltumnīcām iegūst trīs ražas. Kaitēkļus apkaro ar derīgiem kukaiņiem. Tos iepērk un maisiņos iekar siltumnīcās.
Rindstarpās audzē augus, kas apkaro kukaiņus: smaržīgo fenheli, samtenes utt.
Vēl lektors uzsvēra, ka daļai pircēju ir tendence turēties pie vecajām vērtībām, piemēram, pērk vecās, izzūdošās šķirnes. Tas tādēļ, lai atšķirtos no lielveikalu piedāvātās produkcijas. Piemēram, pieprasīti ir zviedru zilie kartupeļi, fizāļi u. c., kas atšķiras gan krāsas, gan formas ziņā. Viesim no Bavārijas ierīkots arī reto augu kolekcijas dārzs, tas piesaista tūristus un pircējus. Rūpīgi tiek sekots tirgus pieprasījumam un ēšanas modes tendencēm.
Maija Galiņa atzīst, ka saruna par bioloģiskajām metodēm bija interesanta un pamācoša. Arī Silvija Garbovska, Kristīne Šišlova, Gatis un Biruta Meieri izsaka pateicību semināra rīkotājiem par mājīgo atmosfēru, veiksmīgi pārdomāto mācību norisi.
Šo tikšanos papildināja z/s "Aizupes" "Irbīšu" mājas saimnieces kaltētie ābolīši, saldais "Gardumiņš", Krustpils novada Atašienes piemājas saimniecības "Neaizmirstules" saimnieces Sanitas Dīriņas gatavotais kazas piena siers un biezpiens, Kristīnes Šišlovas tēju kolekcija no Līvānu novada Turku pagasta. Visus priecēja Varakļānu mākslas skolas pedagogu sagatavotā izstāde un Varakļānu dejotāji.
Iespaidus apkopoja
BEĀTE OZOLIŅA