Agritai Nusbaumai vienmēr ir paticis ceļot – ne tikai tāpēc, lai iepazītu kādu valsti, bet arī tāpēc, lai uzzinātu un atklātu ko jaunu par sevi. Daudzi "Stara" lasītāji varbūt jau ir pamanījuši, ka vairs laikrakstā neparādās Agritas sagatavotie avīžraksti, jo viņa izvēlējās doties uz Holandi, kur viesojas pie drauga.
– Ko tad šoreiz jaunu uzzināji par sevi? – vaicāju, satiekot Agritu, kas uz pāris nedēļām atbraukusi paciemoties mājās, dzimtajā Madonā. Agrita ar humoru atbild: sapratusi, ka pasaule ir atvērta arī viņai, nav izslēgts, ka kādreiz varētu doties arī uz Āfriku brīvprātīgā darbā (pagaidām tikai – idejas līmenī). Protams, izmantoju iespēju izvaicāt Agritu Nusbaumu, kāds ieskats gūts Holandē.
Jocīgi – tulpes zied vidu gadu
– Sapratu, ka man, kā jau Latvijas cilvēkam, pietrūkst kontrastu, jo viņiem ziemas kā tādas nav, ir ieildzis rudens, līst lietus, bet pārsvarā dabā nekas neapstājas. Reti temperatūras stabiņš noslīd zemāk par -5 grādiem. Laikam tāpēc, ka es tik ļoti biju noilgojusies pēc sniega, šogad uz neilgu laiciņu tas uzkrita arī Holandē, – par Latvijas balto ziemu jūsmo Agrita.
– Hiacintes, tulpes ziedēja jau novembrī, siltumnīcās zemenes vāc visu cauru gadu. Kad uzzināju, ka jums ir balts sniegs, īsta ziema, tā sagribējās to visu redzēt. Īpaši pietrūka ziemas noskaņu ap Ziemassvētkiem un jauno gadu.
Vajag tikai komunicēt
Pie ieguvumiem Agrita pieskaita atklāsmi, ka pasaule ir tik savienota, ka vienā valstī var satikt daudzu citu nāciju pārstāvjus un visi var dzīvot un sadzīvot.
– Uzzināju, kā manu vārdu raksta arābiski, jo, uzturoties Holandē, varēju satikt un iepazīt pārstāvjus no visas plašās pasaules. Katrs kaut ko pastāsta, vajag tikai komunicēt. Ļoti palīdz arī žestu valoda, jo ne vienmēr cilvēki, ko esmu sastapusi, runāja angliski vai vāciski. Bet nevienu brīdi nejutos nesaprasta vai pārprasta. Svešvalodu Latvijā iemācīties ir grūti. Holandē atcerējos visu, ko mācījos vācu valodas stundās, un mani saprata. Aptvēru, ka vācu valodu saprotu labāk nekā angļu valodu, un viņi runā gan angliski, gan vāciski.
Mazāk stresa
Latviešus varot atpazīt pēc izskata, viņi pie tā vairāk piedomājot, bet holandieši ir daudz laipnāki nekā cilvēki Latvijā.
Agrita ir pārliecināta: – Ja ko prasīsi – izstāstīs, parādīs, ja netīšām uzgrūdīsies – atvainosies, vienmēr ir smaidīgi. Viņiem dzīve liekas sakārtotāka, līdz ar to arī nav jādzīvo stresā. Vakaros, braucot uz veikalu vai pastaigājoties, var novērot cilvēkus, kas ēd vakariņas vai skatās televizoru. Visvairāk pārsteidza tas, ka viņi ir ļoti ģimeniski. Latvijā laikam reti kurā ģimenē var redzēt tādu skatu, jo cilvēki ir ļoti aizņemti, katrs cenšas darīt sevi interesējošas lietas un līdz ar to aizmirst par cilvēkiem sev blakus.
Neesmu jutusi, ka viņiem būtu kāda krīze. Iepērkoties veikalos Holandē, ierasts, ka pārtiku iegādājas nedēļai, tāpēc viņi piekrauj pilnus ratiņus. Neierasti bija, ka cenas tiek norādītas par skaitu vai 100 gramiem. Pēc novērotā secinu, ka Holandē ir slinkāki ļaudis, jo viņi pērk visu, ko var ātri pagatavot, pat ceptus kartupeļus, kas tikai jāuzsilda. Nopērkams ir viss iespējamais jau gatavs ēšanai – safasēts, vakuumā, tikai jāuzsilda mikroviļņu krāsnī.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 23.01.2010.
Sagatavoja IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto