Pēc PMLP apkopotās statistikas, vakar vārdadienu svinēja 489 Austri. Interesanti, ka, lai gan gads tikai iesācies, pie šī samērā retā vārda jau ticis viens no jaundzimušajiem. Bijušajā Madonas rajonā, tāpat kā Tukuma rajonā, ir deklarēts 21 Austris (visvairāk starp lauku reģioniem). Vienu no viņiem – AUSTRI DZALBI – aicināju uz sarunu šīsnedēļas vārdadienas slejai.
– Esmu no Kalsnavas pagasta. Dzimis, audzis Madonas rajonā. Abi vecāki strādā Kalsnavas arborētumā. Pamatskolu beidzu Jaunkalsnavā, pēc tam – Madonas Valsts ģimnāziju. Patlaban studēju Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes 1. kursā, un tieši šobrīd rit mana pirmā mācību sesija, – īsos vārdos par sevi vēsta Austris. Viņš piebilst, ka lielākoties cilvēki esot pārsteigti, uzzinot, ka viņš izvēlējies mācīties ķīmiju, jo parasti skolā tas ir viens no priekšmetiem, kas sagādā raizes. – Bija vairāki iemesli, kādēļ izvēlējos tieši ķīmiju. Viens no tiem ir skolotāji, kuri man šo priekšmetu mācīja, jo gan pamatskolā, gan ģimnāzijā man bija veicies ar ļoti labiem ķīmijas skolotājiem. Vēl viens no iemesliem bija tas, ka viss cits šķita garlaicīgs un neinteresants. Neesmu vēl domājis, ko darīšu, kad studijas pabeigšu. Šobrīd viss ir tik nenoteikts, ka tu pat nezini, ko sagaidīt pēc pāris mēnešiem, kur nu vēl pēc četriem gadiem, – atzīst puisis.
Tāpat kā daudzi jaunieši, arī Austris daudz brīvā laika pavada pie datora. – Kopmītnes ir tikai 200 metru attālumā no fakultātes, tad nu mana dzīve lielākoties norit pēc maršruta kopmītnes-lekcijas-kopmītnes. Pie kopmītņu dzīves esmu pieradis, jo, jau mācoties Madonā ģimnāzijā, katru dienu uz mājām nebraucu, un tas man nav nekas jauns. Mājiniekus apciemoju ik pārnedēļu, bet tagad, sesijas laikā, vēl retāk. Agrāk brīvajos brīžos taisīju visādus sīkumus no papīra, taču pēdējā laikā neko nopietnu neesmu uzmeistarojis, jo tas prasa daudz laika un pacietības. Nedaudz interesējos par vēsturi, pārsvarā par interesantiem vēsturiskiem notikumiem un tehnoloģiju attīstību. Kā jau ķīmiķis interesējos arī par ķīmiskajām vielām, vielu īpašībām un tā tālāk. Reizēm patīk padomāt un padiskutēt par dažādām tēmām. Kā saka, kur divi latvieši, tur trīs viedokļi. Šobrīd es no sliņķa uz brīdi esmu pārvērties par cītīgu studentu, kas cenšas pēdējā brīdī visu paspēt, – nedaudz pasmaidot, teic Austris.
Vaicāts, kā sadzīvo ar savu vārdu, puisis atzīst, ka šajā ziņā nekādu problēmu nav. – Vecāki gan sākumā esot gribējuši man likt vārdu Jānis, tomēr beigās izšķīrušies par Austri, un es esmu apmierināts. Starp citu, Jānis tomēr mūsu ģimenē ir. Šis vārds tika par mani gadu jaunākajam brālim, kas tagad mācās 12. klasē, – sava vārda vēsturi atklāj Austris, bet jautāts, ko viņš novēlētu saviem vārdabrāļiem un visiem pārējiem, teic, ka katram tomēr sava galva uz pleciem, tāpat kā katram sava dzīve…
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva