Kad „Latvijas Pasts" paziņoja par iecerēm valstī optimizēt pasta nodaļu tīklu un daļu pasta nodaļu laukos slēdza, daudzi – gan preses izdevumu izdevēji, gan laikrakstu un žurnālu abonenti – bija nobažījušies, kā notiks preses izdevumu piegāde un vai tos saņems iedzīvotāji arī no apdzīvoto vietu centriem attālajās viensētās.
Taču šīs bažas lielā mērā ir bijušas veltas. Sākumā gan gadījās arī pa kādam pārpratumam un avīzes abonentiem dažviet laukos tika piegādātas krietni vēlāk, nekā ierasts, pat vēlā vakarpusē. Taču laika gaitā nepilnības pasta piegādē atbilstoši jaunajai koncepcijai tika novērstas, un tagad var teikt, ka pasta piegādes sistēma ir sakārtota un pasta nodaļu slēgšana būtiski nav ietekmējusi preses izdevumu piegādi. Daudzviet tā ir pat uzlabojusies, jo interesējošo laikrakstu vai žurnālu līdz katrai viensētai pastnieks pieved ar mašīnu. Ja visattālākajā lauku sētā dzīvojošais pensionārs vēlas, lai kāds pie viņa iegrieztos biežāk nekā pensijas dienā vien, vajag tikai pasūtīt kādu preses izdevumu, un pastnieks būs klāt.
Dzelzavā jau vairākus gadus pasta sūtījumus piegādā pastniece autovadītāja Inta Melgaile. Pēc motorizētās pasta piegādes ieviešanas viņa darba dienas sākumā vispirms dodas uz Cesvaines pasta nodaļu, kur tiek sašķiroti Dzelzavas pagasta iedzīvotājiem adresētie pasta sūtījumi un preses izdevumi, bet pēc tam ceļu mēro uz Dzelzavu, lai katram adresātam piegādātu pasta sūtījumu vai abonēto preses izdevumu.
– Pastnieces pienākumus pildot, aizritējis jau ceturtais gads. Toreiz, pirms četriem gadiem, Dzelzavā bija nepieciešams pastnieks, bet man pēc dekrēta atvaļinājuma vajadzēja sākt strādāt, – atceras Inta Melgaile, kas savu izvēli nenožēlo.
– Man savs darbs patīk. Pa šiem gadiem esmu iepazinusi Dzelzavas cilvēkus, arī tos, kurus līdz tam nekad nebiju pazinusi, kaut arī esmu vietējā. Esmu pārliecinājusies, ka pastnieks patiešām ir tas cilvēks, ko daudzi, it īpaši lauku sētās, ļoti gaida.
Atvaļinājuma laikā daļa pat bija satraukusies, kur viņu pastniece palikusi. Šāda uzticība uzliek arī papildu atbildību, liek piedomāt pie tā, lai katrā pastkastītē precīzi tiktu ielikti visi konkrētajam adresātam domātie sūtījumi, tāpat abonētie žurnāli un laikraksti, – uzsver Inta Melgaile.
Viņai ik dienas vidēji jāiegriežas pie vairāk nekā 100 klientiem.
– „Stara" iznākšanas dienā jāapstājas gandrīz pie katras pastkastītes, bet citās dienās apkalpojamo klientu skaits ir mazāks. Taču daudz abonentu ir arī „Latvijas Avīzei", – atzīmē Inta Melgaile.
Viena no tām, kur pastniece iegriežas ļoti bieži, Dzelzavā ir Elza Skruduliņa.
– Visus pasta sūtījumus, rēķinus, avīzes, pensiju es saņemu laikus, parasti jau dienas pirmajā pusē, bet dažkārt pensiju izmaksas dienās – arī nedaudz vēlāk. Esmu ļoti apmierināta, kā mūsu pastniece Inta strādā – ir laipna, ja piesūtītajos rēķinos ko nesapratu, paskaidro, – Elzu Skruduliņu sastopam mundru, ar optimisma dzirksti balsī un acu skatā.
Vaicāta, vai sanāk palasīt arī kādu avīzi vai žurnālu, viņa atklāj, ka jau gadiem ilgi abonē vairākus preses izdevumus – „Staru", „Dzirksteli", „Privāto Dzīvi".
– Man patīk lasīt, un tik daudz jau no pensijas, kā abonēt interesējošos izdevumus, varu atļauties. Turklāt ko citu es lai te četrās sienās daru? Lai neaptrūktu lasāmvielas, man vecās avīzes atved arī meita no Cēsīm. Es lasu visu pēc kārtas, pat sludinājumus sīkā drukā izlasu. Avīzes abonēju tikai uz vienu mēnesi, bet to daru katru mēnesi, lai biežāk pie manis varētu iegriezties pastniece, kas man vienmēr ir kā gaidīts ciemiņš. Kamēr tiek noformēts pasūtījums, var taču aprunāties arī par daudz ko citu un uzzināt vietējos jaunumus, – atzīst Elza Skruduliņa.
Lai pasta piegāde noritētu bez problēmām, svarīga nozīme ir arī tam, vai iedzīvotāji ievēro „Latvijas Pasta" prasības attiecībā uz pastkastīšu izvietojumu.
„Latvijas Pasta" Klientu apkalpošanas vadības departamenta Madonas pasta darba organizācijas instruktore Irēna Ivanova vērš uzmanību, ka pastkastītei ir jābūt uzstādītai pašvaldības ceļa galā, bet diemžēl daudzi šo prasību joprojām neievēro un daļai pastkastīšu nemaz nav. Pastnieki, kuri strādā ikdienā, gan zinot, kurās mājās pastkastīte ir un savukārt kur avīzes un sūtījumi ir jāieliek pa durvju apakšu.
– Pastkastīti var nopirkt gan pasta nodaļās, gan katrs to var sameistarot pats, bet tai ir jābūt slēdzamai, lai citi nevarētu izņemt piegādātās avīzes un žurnālus. Uz tās jābūt uzrakstītam arī vārdam un uzvārdam, mājas nosaukumam, lai pasta darbinieku atvaļinājuma laikā arī tiem darbiniekiem, kas viņus aizvieto, nesagādātu grūtības atrast īsto adresātu. Mēs aicinām klientus sakārtot pastkastītes, rakstām atgādinājumus, bet iedzīvotāji diezgan kūtri atsaucas šim aicinājumam, – uzsver Irēna Ivanova.
Lai abonenti preses izdevumus arī laukos saņemtu laikus, liela nozīme ir ceļiem, vai tie ziemā ir iztīrīti. Aizputināto ceļu dēļ šoziem pasta piegāde, kā atzīmē Irēna Ivanova, dažviet ir kavējusies, bet tāpat preses izdevumi tikuši piegādāti to iznākšanas dienā, pat sniegainajā un kalnainajā Katrīnas pusē.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto