Nu jau labu laiku termometra stabiņš stabili turas zem 0°C un lielākoties temperatūra ir rakstāma ar diviem cipariem. Tieši šajā laikā cilvēkiem, rūpējoties par siltumu savā mājoklī, būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība ugunsdrošības pasākumiem.
Par laimi, bijušajā Madonas rajonā ugunsnelaimju statistiku var vērtēt kā salīdzinoši pozitīvu. Pa visu 2009. gadu reģistrēti vien 122 ugunsgrēki (par 25 mazāk nekā 2008. gadā), un teju vai puse no tiem ir saistīti ar kūlas dedzināšanu. Arī svētku laiks un jaunā gada sākums ir bijis mierīgs, nebija jādodas nevienā izsaukumā. Zinot to, ka valstī kopumā pa svētkiem ugunsnelaimēs gāja bojā pieci cilvēki un arī janvārī ugunsgrēki ir prasījuši jau vairāku cilvēku dzīvību, varam būt pateicīgi, ka mūsu bijušā rajona teritoriju sarkanais gailis ir saudzējis. Taču, kā zināms, augstāki spēki sargā tos, kuri paši pret savu drošību izturas atbildīgi, tādēļ nevajadzētu vieglprātīgi izturēties pret ugunsdrošības profilaksi.
Skurstenis deg!
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Madonas daļas inspektors Erlands Stangainis starp būtiskākajiem riska faktoriem un apdraudējumiem kā nozīmīgākos vēlējās izcelt neiztīrītus dūmeņus un novecojušu elektroinstalāciju.
– Nereti konstatējam gadījumus, kad deg skursteņi. Parasti tas ir lielāks izbīlis pašam ēkas saimniekam, taču nevar noliegt, ka pastāv arī nopietns apdraudējums. Labi, jauns skurstenis, kas netiek regulāri tīrīts un kurā sakrājas sodrēji, izdegs vienu reizi, otru un, šķiet, nekā no tā nebūs, taču jārēķinās ar to, ka, skurstenim degot, var tikt deformēta tā konstrukcija. Parasti, kurinot krāsni, temperatūra skursteņa ieejā ir aptuveni 200°C, bet augšgalā – 50°C, taču, skurstenim degot, temperatūra sasniedz pat 1000°C. Šādā temperatūrā ķieģeļi izplešas, bet atdziestot atkal saraujas, un skurstenī rodas plaisas, kas bieži vien var palikt nepamanītas. Skurstenim regulāri degot, ir liela varbūtība, ka liesmas caur šīm plaisām izkļūs ārā un izraisīs ugunsgrēku, – norādīja Erlands Stangainis.
Ugunsdzēsējiem ir arī dots vadības rīkojums, ka, ja izsaukumā tiek konstatēts fakts, ka dūmenis nav iztīrīts no sodrējiem, ēkas īpašniekam var uzlikt soda naudu, sākot ar Ls 20, jo tas ir nopietns ugunsdrošības noteikumu pārkāpums. Noteikumi paredz, ka skursteņi jāiztīra vismaz divas reizes gadā – pirms apkures sezonas un tās laikā. VUGD iesaka izmantot skursteņslauķa palīdzību, jo tas savu darbu padarīs labi un pie viena pārbaudīs dūmeni. Noteikumi pieprasa, ka skursteņslauķis savu darbu fiksē žurnālā un uzņemas arī zināmu daļu atbildības. Tiesa, šobrīd veikalos ir parādījušies arī alternatīvi skursteņa tīrīšanas līdzekļi (speciālas briketes), kuru izmantošanu Erlands Stangainis uzskata par to pašu skursteņa izdedzināšanu, tikai kontrolētos apstākļos. Viņš pats no konkrēto brikešu lietošanas iesaka atturēties un aicina labāk izmantot sertificēta skursteņslauķa pakalpojumus.
Lai izvairītos no ugunsnelaimes, neskaitot jau minēto regulāru dūmeņa tīrīšanu, var ievērot vēl virkni citu pasākumu. Piemēram, bēniņos visiem dūmeņiem un sienām, kurās atrodas dūmkanāli, būtu jābūt nobalsinātām vai nokrāsotām ar gaišu ugunsdrošu krāsu. Ugunsnelaimi var izraisīt ne tikai degoša malka, bet arī kvēlojošas ogles vai izdedži, tādēļ ēku tuvumā tos aizliegts izbērt. Kurināmie materiāli, kam piemīt pašaizdegšanās spēja, būtu jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos. Kā zināms, daudzi to neievēro un malku, vēloties to izžāvēt, novieto blakus krāsnij. Uz apkures ierīcēm nevajadzētu arī novietot priekšmetus vai materiālus, kas var aizdegties. Daudzās mājās ir iegājies izmazgāto veļu izžaut virs krāsns, kur tā varētu ātrāk izžūt, taču šāda rīcība var novest pie netīkamām sekām. VUGD Madonas daļas inspektors arī pauda nožēlu par faktu, ka mūsdienās daudzās mājās apkures sistēmas tiek ierīkotas neatbilstoši normatīviem.
– Diemžēl mums apkures sistēmas vairs nav jāpieņem ekspluatācijā, un arī to kontrole ir mazinājusies, jo šīs funkcijas dienestam ir noņemtas. Daudzas sistēmas tiek ierīkotas, nerēķinoties ar normatīviem, viens no tipiskākajiem piemēriem ir tas, ka horizontālais dūmvads nedrīkst būt garāks par 3 metriem, jo tad tas uzkrāj sodrējus, taču bieži vien nākas saskarties ar to, ka šī prasība netiek ievērota, – norādīja Erlands Stangainis.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 21.01.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto