2010. gada 14. janvārī policijā atskanēja telefona zvans. Kāds zēns informēja policiju, ka viņam un tuviniekiem uzbrukuši cilvēki, kas vecākus ieslodzījuši skapī, bet pats atrodas automašīnas bagāžniekā un zaudējis spēju patstāvīgi pārvietoties. Pulkstenis tobrīd rādīja 17.27.
Nekavējoties sākās saspringts darbs, nozīmētas neskaitāmas pārbaudes, nozieguma izmeklēšanā iesaistīti labākie policijas darbinieki. Strādāja Vidzemes reģiona Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki, meklēšanas pasākumus veica policija Valmierā, Alūksnē un Rūjienā. Strādāja speciālisti Rīgā un izmeklēšanas tiesnesis Valmierā. Kad pulkstenis bija īsi pēc vienpadsmitiem vakarā, darbs tika pārtraukts. Uzsāktais kriminālprocess pārkvalificēts – maldināšana.
Kā vēlāk noskaidrojās, puisis bija „pajokojis", un „jokojis" uzreiz tā nopietni. Kriminālprocess īsi pēc informācijas saņemšanas uzsākts pēc krimināllikuma 15. nodaļas – Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību. Soda sankcija, kas paredzēta par minētā nozieguma izdarīšanu, liecina, ka noziegums kvalificējams kā sevišķi smags. Bet rezultātā – lieki iztērēti līdzekļi, cilvēku un tehniskie resursi. Saspringums tagad izgaisis. Palikusi atziņa, ka izdarīts viss tika perfekti un policija ir profesionāli sagatavota, lai īsā laikā mobilizētu spēkus, atrisinātu un tiktu galā ar sevišķi smaga nozieguma izmeklēšanu.
Neatbildēts paliek jautājums – kāpēc? Un atbildes uz to nav arī padsmitgadīgajam zēnam, kas pacēla telefona klausuli un piezvanīja, lai „pajokotu", lai nebūtu garlaicīgi, lai pārbaudītu, kas notiks. 1996. gadā dzimušais 4. klases skolnieks, pret kuru tagad uzsākts kriminālprocess, atzīst: – Kad zvanīju uz policiju, domāju, ka tas ir tikai joks un nekas man par to nebūs.
Lai arī izmeklēšana vēl tikai sākumā un puišelim līdz brīdim, kad par nodarīto nāksies atbildēt, vēl jāgaida, ir pilnīgi skaidrs, ka šis „joks" neatgriezeniski sabojājis zēna nākotni un savādā izvēle, laiku īsinot, paniekoties ar iestāžu cilvēku un materiālajiem resursiem jaunieša atmiņā paliks uz visiem laikiem. Lai šis gadījums kalpo par mācību arī citiem vecākiem un viņu atvasēm; kā redzams – iznākums vienam „mazam jokam" var būt diezgan nepatīkams.
Autore: DACE JUKĀMA,
Vidzemes reģiona Prevencijas grupas
vecākā inspektore