Pagājušā gada 30. decembrī Madonas rajona padomi pārņēma Madonas novads. Ar to ir beigusies vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma arī bijušajā Madonas rajonā. Atskatīties uz to, kāds ir bijis Madonas rajona padomes pēdējais darba cēliens, un izteikt savu vērtējumu par šābrīža situāciju lūdzām bijušo rajona padomes izpilddirektori Rutu Klodāni.
– Kā noritēja Madonas rajona pašvaldības reorganizācijas process?
– Madonas rajona pašvaldības reorganizācija noritēja saskaņā ar Madonas rajona padomes 2008. gada 16. decembra sēdē apstiprināto pašvaldības reorganizācijas plānu, kura izstrādāšana un realizācija tika veikta, pamatojoties uz Rajona pašvaldības reorganizācijas likumu, LR Ministru kabineta 02.09.2009. noteikumiem Nr. 713 „Rajona pašvaldības reorganizācijas kārtība", ņemot vērā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas metodiskos ieteikumus. Reorganizācijas gaitā plānā tika veikti atsevišķi precizējumi, un pēc atzinumu saņemšanas no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Finanšu ministrijas galīgajā redakcijā plāns tika apstiprināts 06.05.2009. rajona padomes sēdē.
Rajona padome reorganizācijas plānā noteiktajos termiņos nodeva rajona padomes iestādes kopā ar darbiniekiem, mantu, prasībām un saistībām novadu pašvaldībām, kuru teritorijā šīs iestādes atradās. Tika nodota arī Madonas rajona pašvaldības SIA „Madonas slimnīca".
Kā pēdējo rajona padomes administrācija 30.12.2009. Madonas novada domei nodeva Madonas rajona padomi.
– Kas ar rajona padomes darbiniekiem notiks tālāk?
– Atsevišķi rajona padomes darbinieki jau 2009. gadā uzsākuši darbu Madonas novada pašvaldībā. Daļa uz novada pašvaldību pārgājušo rajona padomes darbinieku saņēmuši darba līguma uzteikumu, atsevišķiem darbiniekiem solīta iespēja darbu turpināt novada pašvaldībā. Precīzas informācijas par katru darbinieku konkrēti manā rīcībā nav.
– 2010. gada 4. janvārī tika sasaukta Madonas novada pašvaldības domes ārkārtas sēde, kurā tika pieņemti lēmumi, kas skar arī rajona padomes darbiniekus.
– Vispirms pārsteidz, ka šāda veida jautājumi izskatīti pašvaldības ārkārtas sēdē.
Manuprāt, šādu jautājumu izlemšanai nepieciešams vairāk laika un tas arī bija novada pašvaldības rīcībā, jo rajona pašvaldības reorganizācijas plānā paredzētie un precizētie termiņi bija zināmi jau 2009. gada pavasarī. Domāju, būtu korekti par paredzēto sēdi informēt arī darbiniekus, kurus šīs sēdes lēmumi skar tieši.
Rezultātā rajona padomes bijušajiem darbiniekiem šā gada 5. un 6. janvārī tika izsniegti darba līgumu uzteikumi, tostarp lēmums „Par no Madonas rajona padomes pārņemto štata vienību likvidēšanu". Ir ieviesusies neprecizitāte, jo rajona padome novada domei „štata vienības" nav nodevusi.
Saskaņā ar minēto MK noteikumu 28.2. p. rajona padomes administrācijas darbinieki jau 30.12.2009. pārgāja pie Madonas novada pašvaldības, un viņu turpmākās nodarbinātības iespējas ir novada pašvaldības rokās.
Jau reformas realizācijas gaitā valstī tika pausti dažādi viedokļi par darba tiesiskā regulējuma piemērošanu vietējo pašvaldību reformas kontekstā. Tādēļ LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, ņemot vērā pašvaldību lielo interesi, 12.03.2009. nosūtījusi rakstu „Par Darba likuma piemērošanu, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu", kas tapis sadarbībā ar Valsts darba inspekciju, sagatavojot viedokli par darba tiesiskās attiecības regulējošo normu piemērošanu rajonu reorganizācijas un novadu veidošanas procesā.
Rakstā uzsvērts, ka pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāju, izpilddirektoru, institūciju vadītāju pienākums darba tiesiskajās attiecībās ir precīzi un atbildīgi piemērot Darba likuma normas. Raksta 2.2. punktā vērsta uzmanība uz to, ka rajonu pašvaldību reorganizācijas un novadu veidošanas gadījumā darba tiesisko attiecību izbeigšanas tiesiskais pamats nevar būt Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punkts, jo ne rajona pašvaldība, ne arī rajonu pilsētu, pagastu, novadu pašvaldības un to institūcijas vietējo pašvaldību reformas rezultātā pašas par sevi netiek likvidētas. Taču tieši šī Darba likuma norma ir Madonas novada pašvaldības izpilddirektora vismaz man izsniegtā darba līgumu uzteikuma juridiskais pamatojums.
Novada domes pašvaldībai bija iespējams lemt par darbinieku skaita samazināšanu.
Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, savukārt, Darba likums paredz noteiktu procesuālu kārtību darbinieku izvērtēšanai, kas nodrošinātu ne tikai darbinieku tiesību un interešu aizsardzību, bet arī dotu iespēju turpināt darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija, kā arī ievērojot Darba likuma 108. panta 2. daļā paredzētās priekšrocības.
Tā kā darbinieku izvērtēšana nav notikusi, tā nu sanāk, ka bijušie Madonas pilsētas domes darbinieki darbu turpina visi kā viens, bet iespējas novada pašvaldībā turpināt darba attiecības bijušajiem rajona padomes darbiniekiem ir stipri ierobežotas.
Rodas jautājums – kādēļ darbinieku izvēle tiek organizēta šādā veidā?
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 16.01.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto