Tas bija pagājušā gada septembrī, kad Ērgļu saieta namā tikām aicināti uz Ērgļu vidusskolas 1988. gada absolventes Lindas Šmites pirmā romāna „KrustCEĻInieki" atvēršanas svētkiem, bet 6. janvārī, Zvaigznes dienā, ceļu pie lasītāja uzsāka jaunās autores bērnu grāmata pieaugušajiem „Ogrēns – upes zēns", kas 2008. gada oriģinālliteratūras konkursā „Baltā Vilka grāmatas" ieguva veicināšanas balvu.
Es izstaigāju grāmatas lappuses kopā ar zaļbrūnacaino upes zēnu Ogrēnu. Viņš bija tas, kas lika Ogri ieraudzīt vilinošu un noslēpumainu, kas aicināja uzkāpt Ogres Sarkanajos krastos, ieraudzīt Brāžu krāces, kas, putu krēpēm kopā sitoties, ne mirkli nedeva miera. Varēju klausīties ūdens skaļajā runā, dodoties pāri akmeņu milžiem Akmeņupītē. Šķiet, senie laiki atdzīvojās pilskalnos, no kuriem Skudrukalns bija atklājums, kas vasarā noteikti apskatāms. Ar savu sirds un neilgās dzīves gudrību bērns māca pieaugušo: „Ar Dievu jārunā, bet iekšā sevī, lai citi nedzird", „katra diena dota, lai to piedzīvotu, nevis izdzīvotu tukšu", „nekas nav ar varu rokams, ārdāms, pārvarams, tikvien vajag prast, kā saplūst ar to, ko tu vēlies atrast vai pārvarēt", „jājūt viss, kas te dzīvo kopā ar mums", „no sevis neaizbēgsi, nekur tev labāk nebūs kā vietā, kura, tev piedzimstot, ierādīta". Mazais rudmatis Ogrēns dod stiprinājumu pieaugušajam sadzīvot ar laiku un likteni, izdzīvot sirdsgudri – ar sirdi basajās kājās un pirkstu galos.
„Ogrēnam līdzinieku maz," raksta Linda Šmite grāmatas priekšvārdā. „Varbūt viens no retajiem ir Jāņa Klīdzēja Boņuks, kurš Dievmāti pa ziedošu rudzu lauku staigājam redz kā Ogrēns vikingus, latgaļus, vāciešus un mirušā tēva garu." Jā, varbūt tā ir literatūrā, bet ikdienā es viņu – zēnu vai meiteni, kas nemitīgi dodas sevis meklējumos, redzu klasē, atšķirīgu, varbūt reizēm citu nesaprastu, bet ar svētu ticību savam Aicinājumam un Sapnim.
Grāmatas izdevējs, jaundibinātās SIA „Skola un ģimene" redaktors Atis Freibergs atzīmēja, ka grāmatu izdot rosināja ne tikai tās saturs – Dievaziņa, kas vada cilvēku, bet arī tas, ka grāmatas lappusēs atdzimst senā latviešu valoda. Janīna Kursīte neakadēmiskajā latviešu valodas vārdnīcā „Novadu vārdene" apkopojusi senaizmirstus latviešu valodas vārdus, Linda Šmite ar tiem nu stāsta par mazo gaiķi (tādu cilvēku, kas ne mirkli nevar uz vietas nostāvēt) Ogrēnu. Tas ir svētīgs un cildens darbs latviešu valodas vārdu krājuma papildināšanā. Klausīsim autores teiktajam: „Pieņemiet tos, un jūs kļūsiet ne tikai latviskāki, bet arī bagātāki!"
Grāmatā izmantoti Bebru pamatskolas un Ērgļu mākslas un mūzikas skolas audzēkņu zīmējumi. Uz tās vāka Ērgļu vidusskolas 11. klases skolnieces Sintijas Gangnuses ĒMMS tapušais zīmējums. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījusi Ērgļu novada pašvaldība.
Izlasījusi Lindas Šmites pirmo grāmatu „KrustCEĻInieki", rakstniece Ilze Indrāne žurnālā „Ieva" rakstīja: „Ir viena skolniece, kas nāk aiz manis. Linda Šmite. Viņai iznācis pirmais romāns „KrustCEĻInieki". Linda ir no tās skolas, par ko es rakstīju „Cepurē ar kastaņiem". Linda rakstīja studiju darbu par „Lazdu laipu". Domāju, ka viņa būs rakstītāja. Es varu dzīvot mierīgi – Linda raksta jau aiz manis." Grāmata „Ogrēns – upes zēns" Ilzes Indrānes vērtējumā ir: „Nopietns, vērtīgs darbs. Mani īpaši aizkustināja autores godprātīgā attieksme pret attēloto laiku un drosme to parādīt bērnu un vecāku uztverei un sapratnei."
Ogrēns gaida savus lasītājus. Varbūt tas būsi arī tu?
Bet Linda Šmite jau paspējusi uzrakstīt trešo romānu un rakstā par Ērgļu vidusskolā pavadīto laiku „Atmiņas kā smilšu gredzenu baudot" ierakstījusi: „Paldies Ērgļiem, Blaumanim un Ogrei par manis veidošanu! Ja esam satikušies, tad tikai tāpēc, ka līdzīgi!"
Paldies Tev, Linda, ka Tu spēj tik pilnas piedzīvot savas dzīves dienas un dalies ar mums tajā, ko esi atzinusi par labu esam.
Autore: MĀRĪTE BREIKŠA
Foto no pasākuma