Pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā tikām īpaši lutināti ar sniegiem un salu. Dažiem tas saistījās ar ziemas prieku baudīšanu, baltiem, gleznainiem dabasskatiem, kamēr citiem – ar neizbraucamiem ceļiem un slidenām ietvēm.
Vēl pirms pāris gadiem svētkus sagaidījām pat ar slapju sniegu un atkusni, taču kļūst arvien skaidrāks, ka tie tādi ziemas untumi vien bijuši. Varbūt neliela iedzīvotāju daļa ir pārāk pieķērusies domai par globālās sasilšanas izraisītām izmaiņām mūsu klimatā, taču realitātē pierādās – ziemas Latvijā ir un būs. Diemžēl šajā sezonā netrūkst pārmetumu Madonas novada pašvaldības īpašuma uzturēšanas nodaļai.
Par to, kāda ir sniega tīrītāju ikdiena un iespējas ekonomiski saspringtajā laikā, pastāstīja īpašuma uzturēšanas nodaļas vadītājs Aldonis Rībenieks: – Lielākie sniega tīrīšanas darbi sākās 20. decembrī, un nodaļas darbinieki strādāja katru dienu, bieži vien 12 un pat vairāk stundu no vietas. Diemžēl mūsu tehnika nav tik jaudīga, lai tiktu galā ar lielām sniega masām, tāpēc bija jātīra pa vairākiem lāgiem. Saules, Rīgas, Rūpniecības, Lazdonas ielu, tāpat kā katru gadu, tīrīja „Latvijas autoceļu uzturētāja" Madonas ceļu rajons (CR). Iepriekšējos gados pašvaldībai bija līgumi ar citām firmām par laukumu un stāvvietu tīrīšanu, šogad strādājam vieni paši. Mums jātīra arī tādi objekti kā Zodi 1, Zodi 2, Sila iela un citi. Tāpat nevaram atteikt lūgumam notīrīt laukumus pie baznīcām. Šajos svētkos laikapstākļi nebija labvēlīgi, man beigās bija pat neērti zvanīt saviem strādniekiem un teikt, ka, piemēram, jāstrādā gan 31. decembrī, gan 1. janvārī. Šajā laikā daudzas tehnikas vienības plīsa un lūza. Jāsecina, ka darbā svarīgākais ir cilvēciskais faktors, jo atslēdznieks un metinātājs nāca strādāt arī vēlās vakara stundās un agri no rīta.
Darba apjoms nedaudz pieaudzis
Šogad īpašuma uzturēšanas nodaļas tehnikas vienību skaitu papildinājusi tikai viena jauna. Pagājušajā pavasarī esot iegādāti divi lietoti kaisītāji, un pagaidām tikai viens ir savests tādā kārtībā, ka ar to var strādāt. Turklāt šogad iepirktais kaisāmais materiāls ir sliktākas kvalitātes. Lai cīnītos ar lielo sniega daudzumu, sniegs tiek arī izvests un ar speciālu tehniku pūsts prom, lai nekrātos ielu malās. Uz ielām sakrājušos sniega un kaisāmā materiāla „putru" attīra ar lielu slotu, kas piestiprināta pie traktora.
– Uz ietvēm varam izmantot divus traktorīšus, kas var tīrīt un kaisīt, trešā vienība uz ietvēm var tikai tīrīt. Protams, līdz pašam bruģim sniegu netīrām, taču uzskatu, ka pa ietvēm var normāli pārvietoties. Uz ielām var strādāt Belarus, kam šogad pielikta jauna lāpsta, MAN un Mercedes Benz.
Kad pagājušajā gadā ekspluatācijā nodeva Rūpniecības ielu, mums apsaimniekojamo ietvju daudzums pieauga par 11 tūkstošiem kvadrātmetru. Kad nodos Kalna ielu, arī nāks klāt tīrāmās un apkopjamās ielas. Visu apgrūtina tas fakts, ka ielas ierobežo barjeras. Protams, tas ir ļoti labi drošības apsvērumu dēļ, taču tīrītājiem nav, kur apgriezties, kur likt sniegu. Rūpniecības iela mums sagādā lielas rūpes, jo, pirmkārt, ir divi apļveida krustojumi, kuros maksimāli jāpieliek roku darbs, ar tehniku tur var izdarīt ļoti maz. Otrkārt, tā kā sastumtais sniegs ielu padara krietni vien šaurāku, sniegu nākas pūst prom ar speciālu pūtēju. Pagājušajā gadā bija paredzēts, ka no ceļu fonda iegādāsimies traktoru ar priekšas jūgvārpstu (pūtējs atrodas traktoram priekšā, lai traktorists var labāk pārredzēt, ko viņš dara), taču pagaidām ir tikai traktors, kam pūtējs atrodas aizmugurē. Šogad sniegu arī izvedam, jo nevaram paļauties uz to, ka vairāk nesnigs. Esam izveduši ap 400 kubikmetru sniega no laukumiem. Rēķinot uz 9000 Madonas iedzīvotāju, ir izvests 400 tonnu sniega. Ja salīdzina ar to, cik Rīgā uz 700 tūkstošiem iedzīvotāju izvests sniega, mēs esam pastrādājuši krietni vairāk. Ielu labiekārtošanas darbu strādnieki pēc pēdējās „apgriešanas" ir palikuši tikai pieci. Agrāk bija 13, pēc noteikumiem Madonai pienāktos vairāk nekā 30 sētnieku. Šajā situācijā mūs varētu glābt vien laba tehnika, kas neplīst. Taču ķibeles ar to seko cita citai. Mūs ir skāruši arī citi samazinājumi, un tas nozīmē lielāku slodzi darbiniekiem, –
Aldonis Rībenieks norādīja.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 16.01.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto