Nelaimē nonākušu mājdzīvnieku problēmas (saimnieka nolaidības vai cietsirdīgas izturēšanās dēļ) aktualizēšanās lika papētīt, pie kādām instancēm vai darbiniekiem griezties tieši Madonas novadā līdzīgos jautājumos.
Jau otrdienas „Starā" rakstā par Mārcienas suņiem tika minēts, ka dzīvnieku labturību (pietiekamu pārtikas daudzumu un piemērotus apstākļus) uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Ja tiek konstatēti pārkāpumi, PVD var piemērot sodu, pēc laika konkrēto gadījumu pārbaudīt atkārtoti un secināt, vai, piemēram, suns beidzot tiek turēts pie atbilstoši garas ķēdes. Savukārt pašvaldības policijai var ziņot par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem (sišanu, spīdzināšanu). Pašvaldības kārtībnieki, policijas darbinieki, PVD amatpersonas var sastādīt administratīvo protokolu par dzīvnieku labturības vai turēšanas noteikumu neievērošanu (piemēram, Madonas pilsētas suņu un kaķu saistošie noteikumi paredz, ka par nepietiekamas barības, aprūpes nodrošināšanu, pamešanu vai citiem pārkāpumiem var piemērot naudas sodu līdz Ls 50). Visbiežāk saimniekiem Madonas novadā tiek sastādīti administratīvie protokoli un uzlikts naudas sods, kā arī uzdevums novērst neatbilstības labturības noteikumiem. Realitātē mājdzīvnieku konfiskācija notiek tikai, ja tiek konstatēti dzīvībai bīstami apstākļi.
Pagaidām vēl nav izdoti Madonas novada saistošie suņu un kaķu turēšanas noteikumi, tāpēc ir spēkā Madonas pilsētas un katras pagasta pašvaldības noteikumi. Piemēram, Madonas pilsētas saistošie suņu un kaķu turēšanas noteikumi noteic, ka „klaiņojošie suņi neatkarīgi no to šķirnes un nozīmes (kā arī kakla siksnām, žetoniem un uzpurņiem) un klaiņojoši kaķi jāizķer un jāizolē dzīvnieku izolācijas dienestam".
(Saistošie noteikumi Nr. 5, 3.2.) Šie dzīvnieki tiek nogādāti dzīvnieku savākšanas punktā, un to tālākais liktenis atkarīgs no tā, vai piesakās esošais vai jauns saimnieks. Ja noteiktajā laikā īpašnieks suni nepaņem (sedzot visus ar suņa izķeršanu, transportēšanu un uzturēšanu saistītos izdevumus), tas tiek pārdots vai iemidzināts (ar pilnu noteikumu saturu var iepazīties www.emadona.lv sadaļā „Domes dokumenti"). Tiesa, dzīvnieku ķeršanas un glābšanas jautājumi ne Madonas pilsētā, ne pagastos, ne novadā kopumā nav līdz galam sakārtoti un šo lietu attiecīgās amatpersonas dēvē par ļoti kompleksu. Pirmkārt, lai izveidotu dzīvnieku patversmi, kurā turēt noķertu vai atsavinātu dzīvnieku, ir punkts punktā jāizpilda Ministru kabineta noteikumu garais rullis. Otrkārt, jārod finansējums, kas, piemēram, pagājušajā gadā dzīvnieku jautājumam bija atvēlēts aptuveni pustūkstoša latu apmērā. Treškārt, jānodarbina cilvēks, kas ne tikai ir speciāli apmācīts, bet ir arī sava darba neliels entuziasts, jo, kā rāda citu patversmju pieredze, darbs ar dzīvniekiem nekad nav tikai sausa likuma panta pildīšana. Par laimi, Madonas veterinārārsti uzskata, ka mūsu apkārtnē nav daudz bezsaimnieka mājdzīvnieku. Protams, pa kādam ir atrodams, taču to skaits nav salīdzināms ar situāciju citās pilsētās.
Kā atklāja Madonas novada pašvaldības īpašuma uzturēšanas nodaļas vadītājs Aldonis Rībenieks, klaiņojošajiem suņiem ļoti ātri atrodas vai nu īstie, vai jauni saimnieki. Līdz tam laikam tie tiek turēti voljēros pie nodaļas ēkas. Iepriekš Madonas pilsētas pašvaldībai bijis līgums ar Jēkabpils dzīvnieku patversmi par noķerto dzīvnieku vešanu uz turieni (arī šajā gadījumā izdevumi tiktu piestādīti dzīvnieka faktiskajam saimniekam), taču šis pakalpojums tā arī neticis izmantots, tāpēc šobrīd tiek runāts par patversmes tipa iestādes izveidošanu Madonā. Pagaidām viss apstājas pie tā, ka jārod līdzekļi un apmācīts suņu ķērājs. Aldonis Rībenieks norādīja: – Šobrīd mūsu īpašumā ir tālinjekcijas aplikators, jo iepriekšējais pilsētas kārtībnieks Genādijs Turkins bija izgājis nepieciešamos kursus, saņēmis apliecību un varēja dzīvniekus šādā veidā noķert. Svarīgākais ir rast patversmes izveidošanai līdzekļus, un tad arī varētu domāt par apmācītu suņu ķērāju.
Pašvaldības uzdevums ir sakārtot mājdzīvnieku jautājumu un nodrošināt vai nu pašvaldības, vai privātu dzīvnieku izolācijas dienestu, kas iepriekš Madonā bija kārtībnieka Genādija Turkina pārziņā, taču pagājušā gada reformas situāciju ir pamainījušas. Kopumā varētu teikt, ka laiks no septembra līdz janvārim bijis pārāk īss, lai pievērstos visiem novadā aktuālajiem jautājumiem un tos paspētu atrisināt.
– Drīzumā tiks apstiprināts novada budžets, un tad arī redzēsim, vai kas paliks pāri un ko varēsim novirzīt dzīvnieku jautājuma risināšanai. Ja līdzekļus neradīsim tādā veidā, būs jāmēģina rakstīt attiecīgu projektu. Patlaban nevaram īsti ķert suņus un likt tos voljēros pie īpašuma uzturēšanas nodaļas, jo nezinām, vai dzīvnieks iepriekš mitinājies iekšā vai ārā. Lai vai kā, klaiņojošajiem dzīvniekiem vai nu ātri atrodas īstais saimnieks, vai sameklējam jaunu. Ja kāds mana, ka dzīvnieks ir ļoti agresīvs, var zvanīt novada kārtībniekam, – komentēja Madonas pilsētas pārvaldes vadītājs Guntis Ķeveris.
Secinājums – jāgaida līdz budžeta pieņemšanai, kam varētu sekot kāds reāls klaiņojošo un bezsaimnieka mājdzīvnieku problēmas risinājums. Jau tagad tiekot aktīvi domāts, kā labāk veidot iespējamo patversmi, kam uzticēt noķerto dzīvnieku barošanu un vešanu pastaigās. Guntis Ķeveris pieļāva, ka gadījumā, ja patiešām viss izdotos, kā iecerēts, ar patversmes izveidošanu, par dzīvnieku ķērēju varētu aicināt iepriekšējo kārtībnieku, ja arī viņš tam piekristu. Diskusiju veidā ir izteikts liels atbalsts arī domai pēc patversmes izveidošanas tajā izmitināt mājdzīvniekus, kuri cieš no saimnieka bezatbildības, nolaidības vai cietsirdības.
Autore: LAURA VOITIŅA