Dienās, kad Madona tikko bija ieguvusi pilsētas tiesības, 1926. gada 12. jūnijā pasaulē nāca arī Ritma Melānija — kā ceturtā meita Mētrienas pagasta zemnieku Paulīnes un Eduarda Dzelzīšu piecu meitu ģimenē. Bērnību un jaunību viņa pavadīja „Jaunlejās“ un 1936. gadā uzsāka mācības Mētrienas septiņgadīgajā pamatskolā.
Pēc pamatskolas, 1943. gada rudenī, Ritma Melānija uzsāka mācības Ļaudonas divgadīgajā lauksaimniecības skolā, taču mācības pārtrauca karš – skolu likvidēja, mācības netika atjaunotas, un zinātkārā meitene palika bez iespējas turpināt mācīties. 1944. gada rudenī viņu norīkoja par palīgu pie vietējās Vītolu ģimenes. Taču vēlme mācīties bija stiprāka par apstākļiem – 1945. gadā Ritma Melānija devās uz Rīgu, kur apguva grāmatvedību un mašīnrakstīšanu J. Zandarta pasniegtajos kursos. Pēc kursu pabeigšanas viņa atgriezās dzimtajā pusē un uzsāka darba gaitas Mētrienas un Ļaudonas patērētāju biedrībās.
20 gadu vecumā Ritma Melānija Ļaudonā iepazinās ar savu vīru Rūdolfu. Pēc pāris gadiem abi nolēma pārcelties uz Madonu, un 1949. gada 8. februārī pāris mija laulību gredzenus. Madonā Ritma Melānija uzsāka darbu Sagādes ministrijas pilnvaroto pārstāvju birojā un šeit aizvadīja visu turpmāko mūžu.
Darba gaitas bijušas dažādas, bet visas savijušās ar Madonu. Finanšu nodaļā par grāmatvedi nostrādājusi līdz 1957. gadam, kad ģimenē piedzima meita Rudīte un Ritma izvēlējās veltīt šo laiku ģimenei. Kad Rudīte uzsāka mācības skolā, atsākušās arī jubilāres darba gaitas: 1965. gadā Valsts sēklu inspekcijā, pēc tam, no 1973. gada, – Madonas rajona Izglītības nodaļā, kur strādāja par grāmatvedi līdz pat astoņdesmito gadu sākumam. Pirms došanās pensijā 1983. gadā dažus gadus vēl nostrādāja Madonas Sadzīves pakalpojumu kombinātā, lai sapelnītu lielāku pensiju.
Brīvajā laikā Ritmai Melānijai vienmēr bijis īpašs prieks par dārza darbiem un puķēm. Dārzā vienmēr kaut kas ziedēja – no pavasara sniegpulkstenītēm un krokusiem līdz rudens asterēm, gladiolām un vēlajiem miķelīšiem. Dārzs bija meditācija un spēka avots. Kultūras baudījumu sniedza aktīvi teātra izrāžu un koncertu apmeklējumi.
Arī simtajā mūža gadā Ritma Melānija saglabājusi skaidru prātu un dzīvu interesi par pasauli. Seko līdzi politiskajiem notikumiem un sporta ziņām. Ar sirsnīgu interesi seko, kā klājas mazmazbērniem Pēterim un Elīzai, kā bērnudārzā klājas mazmazdēlam Robertam. Ar tādu pašu prāta asumu tiek sekots līdzi politiskajiem procesiem valstī un justs līdzi sporta komandu startiem. Apbrīnojama atmiņa – tuvinieku vārda dienas, dzimšanas dienas un kāzu gadadienas viņa zina no galvas. Savu iemīļoto „Stariņu" gan vairs pati nelasa – šobrīd to priekšā lasa meita Rudīte, pie kuras jubilāre dzīvo Rīgā.
Nozīmīgajā svētku dienā, 12. jūnijā, pie jubilāres Rīgā viesojās Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora un Madonas novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Aina Kanča, lai sveiktu viņu pašvaldības vārdā. Jubilāre sūtīja sveicienus pilsētai svētkos un pateicās pašvaldības pārstāvjiem par izrādīto sirsnību.
Ritma Melānija Reveliņa saņēma ziedus, apsveikumu un sudraba Madonas pilsētas simtgades piemiņas monētu „Madonas vienaudzis", kas apliecina, ka burtiski soli solī veidojies jubilāres mūžs un pilsēta Madona. Ritmas Melānijas dzīvesgājums ir neatņemama daļa no vietējās kopienas vēstures un izaugsmes. Ar dziļu cieņu sveicam un pateicamies par viedumu un devumu gan Madonas, gan novada līdzveidošanā!
Lai vēl daudz baltu dieniņu!
19.06.2026.