Rapsis ir nozīmīgs kultūraugs, mūsdienās — viens no pasaulē nozīmīgākajiem eļļas augiem. Savvaļas rapsis radies pirms apmēram 7500 gadiem Vidusjūras reģiona austrumos, liekas kā dabisks dārza kāpostu un rāceņu krustojums (lai arī tas ir mazliet negaidīti — rapsis pieder krustziežu (kāpostu) dzimtai).
Vārds „rapsis" cēlies no latīņu vārda „rapum" (turnepsis). Rapsis audzēts jau senajā Indijā (II gs. p. m. ē.), galvenokārt pārtikas vajadzībām, un Ķīnā, kur to galvenokārt izmantoja uzturā un eļļas iegūšanai eļļas lampām. Lai gan Eiropā savvaļas rapsis bija sastopams, tas kļuva plašāk pazīstams tikai vēlos viduslaikos – XVI gs., kad sākās tā mērķtiecīga kultivēšana Nīderlandē un Beļģijā, vēlāk izplatoties Vācijā, Polijā un citviet. Sākumā no savvaļas, pēc tam no kultivētiem augiem ieguva sēklas, no kurām spieda eļļu. Līdz rūpnieciskajai revolūcijai un fosilā kurināmā izmantošanai rapša eļļu plaši izmantoja eļļas lampās. Sākotnēji rapša eļļu pārtikā praktiski nelietoja, jo tā saturēja lielu erukskābes daudzumu, kas to padarīja rūgtu un pat potenciāli bīstamu veselībai (pārāk liels šīs skābes daudzums uzturā var būt toksisks sirds muskulim (miokardam) un negatīvi ietekmēt aknu un vairogdziedzera darbību) un ierobežoja tās izmantošanu. Kanādas un Vācijas zinātnieki un selekcionāri 1970. gados izveidoja jaunas šķirnes (t.s. Canola), aizvietojot erukskābi ar organismiem labvēlīgu oleīnskābi un padarot eļļu par vērtīgu un veselīgu pārtikas produktu. XX gs. rapsis kļuva par vienu no pasaules būtiskākajiem eļļas augiem, ieguva stabilu vietu Eiropas lauksaimniecībā un iesauku „Ziemeļu zelts". Rapšu eļļu šodien lieto kā veselīgu pārtikas eļļu, margarīna ražošanā, medicīnas un kosmētikas preparātu, kā arī biodīzeļdegvielas, smērvielu, mazgājamo līdzekļu, neilona u. c. ražošanā, rapšu sēklu izspaidas („rapšu rauši") ir ideāla, proteīniem bagāta lopbarība. Rapša dziļās saknes irdina augsni, un nākamajām laukā audzētajām kultūrām, piemēram, graudaugiem, ir labāki augšanas apstākļi. Rapsi iecienījušas medus vācējas bites, tas ir čakls skābekļa ražotājs – 1 ha rapša augšanas laikā izdala 10,6 miljonus litru skābekļa – 40 cilvēku gada normu, tā spilgti dzelteno ziedu dēļ to audzē arī kā košumaugu. Tas ir augs ar milzīgu nākotnes perspektīvu, kuram praktiski nav alternatīvas. Mūsdienu galvenie rapša ražotāji ir Ķīna un Indija, Eiropā – Vācija un Francija.
12.06.2026.