„Beidzot!" Tieši šo vārdu lietoja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Madonas filiāles vadītāja Lidija Kraukle, raksturojot uzsākto līgumu slēgšanu ar 80 bezdarbniekiem, kuru biznesa idejas un plāni ir guvuši atbalstu NVA jau otro gadu īstenotajā aktīvajā nodarbinātības pasākumā „Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai".
Pasākums, kura gaitā bezdarbnieki izstrādāja biznesa plānus, apgūstot zināšanas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības uzsākšanai, bija Latvijā ļoti pieprasīts, jo ļāva uzsākt savu uzņēmējdarbību. Bezdarbnieki pasākuma gaitā sagatavoja biznesa plānus, ko eksperti vēlāk izvērtēja, un 80 (visā valstī) perspektīvākie no tiem tika atbalstīti. Biznesa plānu izvērtēšanā tika ņemta vērā gan biznesa plāna izstrādes kvalitāte, gan konkrētā projekta dzīvotspēja un atbilstība darba tirgus apstākļiem, gan paredzēto ieguldījumu izlietojuma pamatojums un citi kritēriji. Labāko projektu autoriem NVA piedāvā konsultācijas biznesa plāna īstenošanas pirmajā pašnodarbinātības vai komercdarbības gadā un piešķir vienreizējo dotāciju līdz Ls 4000 biznesa plānā minētajām nepieciešamajām iegādēm, kā arī biznesa plāna īstenošanas pirmajos 6 mēnešos tiek maksāta mēneša dotācija valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā.
– Projekts bija paredzēts tiem, kuri spēj paši izveidot savu biznesu –
kļūt par pašnodarbinātajiem vai nodibināt SIA, un šādus cilvēkus valsts bija gatava dotēt. No bijušās Madonas rajona teritorijas pasākumā sākotnēji iesaistījās 17 cilvēku. Daži laika gaitā atkrita, taču biznesa plānus sagatavoja un izvērtēšanai iesniedza 14 cilvēku. Pieci no tiem tika atbalstīti, bet viens paturēts rezervē. Pasākumam jau vajadzēja sākties pagājušajā gadā, taču dažādu iemeslu dēļ tas iekavējās. Kopumā rezultātu var vērtēt atzinīgi, jo pieci biznesa plāni ir guvuši atbalstu, un tas nav maz, – pastāstīja Lidija Kraukle.
Līgumi ar topošajiem uzņēmējiem tika noslēgti pagājušās nedēļas nogalē. Divu nedēļu laikā viņiem ir jāreģistrējas un drīzumā jāsāk darboties.
Pozitīvu ekspertu vērtējumu bija izpelnījies arī cesvainietes Baibas Allikas biznesa plāns.
– Uzskatu, ka man nedaudz veicās, jo patrāpījos īstajā laikā īstajā vietā. Nedēļu pēc tam, kad biju piereģistrējusies kā bezdarbniece, tika piedāvāti profesionālās tālākizglītības kursi, tādējādi radās iespēja apgūt zināšanas, kas bija nepieciešamas, lai piedalītos šajā pasākumā, kuru man līdz tam nebija. Pabeigusi kursus, ieguvu profesionālo izglītību komerczinībās. Tas man ļoti palīdzēja jau vēlāk, piedaloties aktīvajā nodarbinātības pasākumā, jo agrāk biju darbojusies pilnīgi citā jomā. Kopumā pasākumu varu vērtēt ļoti atzinīgi, jo tas sniedz lielisku iespēju tiem cilvēkiem, kuri patiešām ir izvērtējuši savas iespējas, kuriem ir savas idejas un pietiek drosmes tās realizēt. Valsts šo iespēju mums sniedz, vajag tikai prast to izmantot, – atzina Baiba Allikas.
Sapnis kļūt pašai sev par darba devēju Baibai Allikas bija jau sen, taču apstākļi un drosmes trūkums neļāva šo sapni īstenot. Darbavieta bijusi laba, un arī apkārtējo spiediens, iedvešot, ka viss ir labi un stabili, traucējis meklēt ceļus savu ieceru īstenošanai, kaut arī zemapziņā esošā situācija īsti neapmierinājusi.
– Krīze bija tas apstāklis, kas man beidzot lika izšķirties par šo soli. Darbā alga tika samazināta līdz līmenim, kad jau zuda jēga par tādu strādāt, un tika pieņemts loģisks lēmums no darba aiziet un meklēt kaut ko citu, – norādīja Baiba Allikas.
Šobrīd, jau kā pašnodarbinātā persona, viņa cer beidzot darīt darbu, kas sniedz gandarījumu arī pašai. Uz to, ka sākums būs viegls, viņa necer. Viņas sniegtie pakalpojumi saistīsies ar veselības uzlabošanu un skaistumkopšanu. Sīkākas detaļas B. Allikas atklāt nevēlas, jo dzīvo ar principu pirms lēciena neteikt „Hop!". Iesākumā svarīgākais būs klientu piesaistīšana un šī cilvēku loka nostiprināšana.
– Manā gadījumā summa, ko sniedz valsts, ir pietiekama, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību, taču tālākais jau ir paša cilvēka ziņā, un neviens nevar garantēt, ka viss izdosies par 100%. Pati apzinos, ka šis man būs liels izaicinājums, jo līdz šim esmu strādājusi valsts darbā un pie privāta darba devēja. Katrā vietā izzināju tās plusus un mīnusus, taču nodarbināt pašai sevi līdz šim vēl nebija nācies, –
reālistiski uz savu turpmāko darba cēlienu raugās B. Allikas.
Lidija Kraukle, komentējot bezdarbnieku biznesa plānus, atzina, ka cilvēki, kas sākotnēji nākuši ar „trakajām" idejām, vēlāk vai nu atsijājušies, vai nomainījuši tās uz ko piezemētāku, taču reālāku. Viena lieta ir ideja, kura tev tīri labi patīk, taču tās dzīvotspēja reālā vidē ir pavisam kas cits. Lielākoties atbalstu guvuši dažādu pakalpojumu sniedzēji un nelieli ražotāji. Atbalstīto biznesa plānu vidū tika pārstāvētas idejas ļoti plašā jomā – sākot no salīdzinoši tradicionālās amatniecības, rokdarbiem, sabiedriskās ēdināšanas, beidzot ar tik interesantu nodarbi kā biohumusa ieguve ar Kalifornijas slieku palīdzību vai stropu izgatavošana.
Lidija Kraukle norādīja, ka šis pasākums turpināsies arī šogad un atkal 80 bezdarbnieku, kuru biznesa idejas un plāns gūs atbalstu, varēs izmēģināt roku uzņēmējdarbībā. Vien jāatgādina, ka pasākumā var piedalīties tie bezdarbnieki, kuri ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā tām pielīdzināmā jomā; bezdarbnieku profesionālās apmācības ietvaros apguvuši izglītības programmas, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas uzņēmējdarbības vai projektu vadības jomā, un ieguvuši augstāko vai vidējo profesionālo izglītību un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu ietvaros apguvuši neformālās izglītības programmas ar uzņēmējdarbību vai projektu vadību saistītā jomā.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto