Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Piesniguši ceļi, samazinātas dotācijas

Redakcija

Autors • 09.01.2010.

Piesniguši ceļi, samazinātas dotācijas
Burtu lielums

Tie, kam pirmssvētku dienās nācās mērot ceļu ar sabiedrisko transportu, droši vien atminas, ka dažuviet aizputināto ceļu dēļ braucieni mēdza ievilkties. Taču, neraugoties uz to, atrašanās autobusā sniedza lielāku drošības izjūtu nekā, ja ceļā būtu jādodas ar vieglo automašīnu. To, kādas pasažieru pārvadātājiem bija 2009. gada beigas un prognozēs izskatās jaunais gads, vaicājām viņiem pašiem.

SIA „Madonas ceļu būves SIA" autobusu parka direktors Andris Sakne atzina, ka pašreizējos apstākļos ceļu stāvoklis ir apmierinošs.

– Nevaru viennozīmīgi apgalvot, ka ceļi būtu notīrīti ļoti labi vai ļoti slikti, taču līdz savām pieturām tiek visi mūsu maršrutu autobusi. Protams, ir vietas, kur sniega ir pavairāk vai arī ceļš ir slidens, taču kopumā būtisku problēmu mūsu autobusiem nav, – pastāstīja Andris Sakne.

Gada nogales un jaunā gada pirmo dienu sniegi ir nesuši ne tikai aizputinātus ceļus, bet arī izmaiņas reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos.

Ar 1. janvāri slēgts SIA „Madonas ceļu būves SIA" apkalpotais maršruts Madona-Gaiziņkalns, kur autobuss kursēja otrdienās, kā arī tiek samazinātas izpildes dienas maršrutā Madona-Kusa-Cesvaine, kur iepriekš autobuss kursēja trešdienās un piektdienās, taču turpmāk tas kursēs tikai piektdienās.

Vaicāts par to, vai šogad tiks samazināts vēl kāds maršruts, Andris Sakne atbildēja, ka šādu iespēju izslēgt nevar, jo pārvadātājiem 2010. gadā tiek noņemta ļoti liela daļa finansējuma.

– Kopumā vairāk nekā mēnesi mums būs jāizdzīvo bez valsts palīdzības, tādēļ nevar izslēgt to, ka vēl kādu maršrutu, kurā ir ļoti maz pasažieru, varētu skart izmaiņas, – uzsvēra Andris Sakne.

Uzņēmumā jau tagad ievēro līdzekļu taupības režīmu, samazina algas, neatjauno autobusu parku un cenšas izdzīvot, nesamazinot maršrutus, taču pie tik ievērojama līdzekļu samazinājuma to izdarīt ir ļoti grūti.

– Arī Satiksmes ministrijā diemžēl zina tikai vienu vārdu salikumu „maršrutu optimizācija", par ko mums nemitīgi tiek atgādināts. Prioritāte noteikti ir maršrutiem, kuros tiek pārvadāti skolēni, kā arī pieaugušie darbdienās brauc, lai apmeklētu valsts un ārstniecības iestādes, līdz ar to mūs vairāk spiež samazināt tieši brīvdienu maršrutus, – situāciju raksturoja Andris Sakne.

Par iepriekšējo laika periodu (neskaitot decembri) valsts ar pasažieru pārvadātājiem gandrīz ir norēķinājusies, un jācer, ka (kaut arī samazinātā apjomā) arī šogad paredzētos līdzekļus pārvadātāji saņems.

Priekšroku dod sabiedriskajam transportam

Ziema nav likusi īpaši satraukties arī pasažieru pārvadātājam SIA „Norma-A", kas nodrošina starppilsētu pārvadājumus.

– Ziema ir tāda, kādai tai vajadzētu būt. Līdz šim mums nav bijis situācijas, ka kāds reiss laika apstākļu dēļ būtu palicis neizpildīts. Labākā stāvoklī ir asfaltētie ceļa posmi, zemes ceļus gan varētu vēlēties labākus, taču arī ceļu uzturētājus var saprast, jo finansējums viņiem ir ierobežots. Viņi mūs ir informējuši, ka akcents tiks likts uz šosejām, tādēļ mazākas nozīmes ceļi spēcīgā putenī var arī būt uz kādu laiku neizbraucami, taču kopumā mums šāda situācija vēl nav gadījusies. Vairāk problēmu sagādāja atkala, – informēja SIA „Norma-A" Madonas struktūrvienības vadītājs Aivis Tēbergs.

Kā zināms, dotācijas ir samazinātas arī pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo starppilsētu maršrutus, taču, pēc Aivja Tēberga teiktā, maršrutu sarakstā izmaiņas pagaidām plānotas netiek un šogad pasažieri tiks pārvadāti tāpat kā līdz šim. Viņš gan neizslēdz, ka situācija var arī mainīties, jo ne visu var iepriekš paredzēt.

Aivja Tēberga vērojumi liecina, ka sliktos laika apstākļos cilvēki biežāk cenšas izmantot sabiedrisko transportu.

– Kad ceļš ir sliktā stāvoklī, cilvēki vairāk paļaujas uz autobusu, nevis savu privāto transportu, kas var iestigt uz negreiderētā ceļa, – to, ka putenī, sliktos laika apstākļos pasažieru skaits pieaug, minēja Aivis Tēbergs.

Turpmāk organizēs plānošanas reģions

Līdz ar jau minēto šis gads nes pārmaiņas arī sabiedriskā transporta organizēšanas jomā. Kā zināms, līdz šim sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos veica rajonu padomes, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēguma ir reorganizētas un ar šo gadu beidz pastāvēt. Tādēļ šo funkciju turpmāk pildīs plānošanas reģioni (bijušā Madonas rajona novados to veiks Vidzemes plānošanas reģions ar centru Cēsīs). RAPLM plānošanas reģioni ar 2010. gadu pašvaldību interesēs organizēs sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, kas nodrošina pārvietošanos viena novada administratīvajā teritorijā, no šī novada uz tuvākajām apkārtējām teritorijām vai uz citu novadu plānošanas reģiona robežās. Šīs funkcijas organizēšanai plānošanas reģioniem 2010. gada budžetā paredzēti 200 000 latu jeb 40 000 latu katram plānošanas reģionam. Papildus tam ir iespēja piesaistīt Eiropas Sociālā fonda līdzekļus plānošanas reģionu kapacitātes stiprināšanai un papildu speciālistu darba nodrošināšanai.

Saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2010. gadam dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos ir samazināta par 28% un veido 12,08 miljonus latu. Pamatojoties uz to, RAPLM ir aicinājusi plānošanas reģionus organizēt sabiedriskā transporta maršrutus tā, lai iekļautos pieejamā finansējuma apjomā. Vienlaikus pašvaldības pēc savas iniciatīvas par saviem līdzekļiem nepieciešamības gadījumā var veidot papildu maršrutus.

Andris Sakne norādīja, ka, neraugoties uz funkciju nodošanu plānošanas reģionam, Madonas novada domē ir pieņemts lēmums papildināt jau esoša domes darbinieka amata aprakstu ar sabiedriskā transporta organizēšanas pienākumiem. Tos veiks Velta Lapiņa, kas kā sabiedriskā transporta organizēšanas speciāliste darbojās jau Madonas rajona padomē.

– Līdz ar to vietējām pašvaldībām nebūs ar iesniegumiem jāmēro ceļš uz plānošanas reģiona centru Cēsīs, jo visus jautājumus un problēmas varēs risināt tepat Madonā. Tas arī ļaus uzturēt labāku kontaktu ar plānošanas reģionu, un jācer, ka bijušā Madonas rajona pašvaldību viedoklis plānošanas reģionā tiks respektēts, – sacīja Andris Sakne.

Autors: EGILS KAZAKEVIČS

OĻĢERTA SKUJAS foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px