Viens no populārākajiem „Mērfija likumiem”: „Ja kaut kas var sabojāties — tas sabojāsies. Ja kaut kas nevar sabojāties, sabojāsies arī tas, turklāt visnepiemērotākajā brīdī.” Tiešām — bieži nākas saskarties ar kaut ko līdzīgu, sākot ar kādas ierīces pēkšņo „saniķošanos” un beidzot ar lielāko tehnoloģisko katastrofu vēsturē — Černobiļas kodolreaktora avāriju.
Kas tie ir par likumiem, un kur tie radušies? Viena no versijām apgalvo, ka fenomena nejaušais autors bijis ASV Gaisa kara spēku inženieris Edvards Aloizs Mērfijs, kurš 1949. gadā gaisa spēku Kalifornijas bāzē strādājis pie dārga projekta, pētot, cik lielu paātrinājuma un straujas bremzēšanas pārslodzi spēj izturēt cilvēka organisms. Vienā no eksperimentiem, lai reģistrētu pētāmos parametrus, eksperimenta dalībniekam un pārvietošanās līdzeklim tika pievienoti 16 datu nolasīšanas sensori. Tos varēja piestiprināt tikai divos veidos: pareizi vai ar 90 grādu novirzi – tad mērījums nenolasītos. Eksperiments izgāzās, jo sensori neko neuzrādīja; pārbaudot, Mērfijs konstatēja, ka tie visi pielikti nepareizi. Inženiera tehniķim – sensoru uzstādītājam – veltītā frāze: „Ja ir kāds veids, kā kaut ko izdarīt nepareizi, viņš to atradīs!" kļuva par Mērfija likumu prototipu. Pēc projekta pabeigšanas preses konferencē tā dalībnieks, kara ārsts Džons Staps izteicās, ka, tieši pateicoties „Mērfija likumam", viņa komandai izdevies izvairīties no negadījumiem un nepatikšanām: „Mēs tās vienmēr gaidījām, tas mūs padarīja piesardzīgus, un mēs centāmies paredzēt visus riskus." Uz jautājumu, kā tad skan šis likums, Staps atbildēja: „Viss, kas var noiet greizi, noies greizi!" Nepareizi citētais izteiciens iepatikās medijiem, to sāka izmantot arī ārpus aviācijas un kosmosa nozares, sāka parādīties jauni „Mērfija likumi", kuriem ar inženieri E. Mērfiju vairs nebija nekādas saistības. Tos citēja, apkopoja tīmekļvietnēs un grāmatās – tādas izdotas arī latviski. Iepazīstoties ar „Mērfija likumiem", var pamanīt interesantu psiholoģisku paradoksu: lai gan tie runā par neizbēgamām neveiksmēm un nepatikšanām, tātad ir dziļi pesimistiski, un tikai retais izklausās humoristisks („Laulību ilgums ir apgriezti proporcionāls kāzu izmaksām"), tie arī gandrīz neizbēgami izraisa smaidu. Pēc būtības „Mērfija likumi" atgādina, ka dzīve pakļauta nejaušībām un neparedzētiem apstākļiem un ir jābūt tiem gataviem. Patiesībā likumus to izpausmes savdabīgā veidā ņem vērā daudzās mūsu dzīves jomās, tie, piemēram, nosaka, cik svarīgi ir veidot finanšu rezerves budžetā neparedzētiem gadījumiem, tādiem kā nelaimes gadījumi vai ārstēšanas izdevumi. Īpaši svarīgi tie ir uzņēmējdarbībā – nedrīkst koncentrēties tikai uz attīstību, nepievēršot uzmanību riskiem.
05.06.2026.