Pēc triju mēnešu kursiem mācību centra „BUTS" Madonas filiālē sertifikātu saņēma 12 jaunie floristi.
Aizvadītā gada decembrī līdzās floristu grupai mācības ar pārbaudījumu un skati noslēdza arī divpadsmit nagu kopšanas speciālisti. Abas grupas tika finansētas no Eiropas Savienības fonda, līdz ar to kursanti ne tikai mācījās bez maksas, bet arī saņēma stipendiju.
– Iemācījos veidot dažādus ziedu pušķus, vainagus, šodien jau noliku eksāmena rakstisko daļu, tagad ir praktiskais darbs, kad jāveido pušķis, – laikrakstam pastāstīja madoniete Rita Adamoviča. – Noslēgumam gatavoju diskveida pušķi, kur pamatā ir dekoratīvs disks, apaudzēts ar augiem un ziediem.
Uz jautājumu par tālāko virzību kursante vaļsirdīgi atzina: – Šai jomā strādāt nedomāju, bet iegūtās prasmes noderēs savām vajadzībām. Tā kā mājās nebija, ko darīt, pieteicos kursiem. Eiropas Sociālais fonds maksāja 30 latu stipendiju, bija saistoši un labi.
Floristika Ritai neesot tuva nodarbošanās (un to viņa atklāja nodarbībās), tāpēc darbu viņa meklēs citā sfērā. Kursos tika lietderīgi pavadīts laiks un apgūtas jaunas iemaņas pieredzējušas floristes vadībā.
– Daudzus gadus biju pavāre, tad paliku bez darba, un šos kursus man piedāvāja Nodarbinātības valsts aģentūra, – pastāstīja Jeļena Biķerniece no Madonas. – Nolēmu piedalīties, jo dzīvē viss noder. Iemācījos pašai nepieciešamo, nu varu veidot dāvanas, ziedu pušķus, palīdzēt radiniekiem un draugiem. Kas palūdz, tam arī izdaru. Savām rokām noformēta dāvana iznāk lētāk, un patīk arī pats process. Florista darbs tiešām ir interesants, kaut ļoti piņķerīgs un laikietilpīgs.
Praksē Jeļena Biķerniece pabija Lazdonas pagastā, dekorēja telpas, veidoja Adventa vainagus. Tā kā darba iespējas Madonā floristiem neesot, apgūtās iemaņas noderēs pašai. „Uz ārzemēm braukt negrasos, man ir paliela ģimene, bērnus atstāt negribu. Vienam puikam ir 16 gadu, otram – 3, abi vēl jāpieskata. Ja darba nebūs, pieteikšos vēl kādos kursos. Trīs mēneši tik ātri paskrēja, ka mācības gribas turpināt."
Anta Krēsliņa no Biksēres atklāja, ka 36 gadus esot strādājusi policijā, kopš pagājušā gada 1. septembra, kad notika reģionālie pārkārtojumi, viņa devusies pensijā. – Dzīvoju pa māju, bet gribējās ko darīt un iemācīties, pieteicos kursiem, – atzina enerģiskā Anta Krēsliņa.
– Iepriekš apsargāju cietumniekus, tāpēc kursos likās, ka esmu kā uz citas planētas. Šeit eksotika pavērās uz citu – pozitīvo – pusi.
Antai Krēsliņai pieder lauku mājas, tāpēc vienmēr viņa ir darbojusies ar puķēm, dārzu un dobēm. „Floristika līdz ar to bija sirdij tuva nodarbošanās. Augus pazīstu labi, bet ar specifisko roku darbu biju uz „jūs". Secināju, ka iemācīties nav tik viegli, kaut teorija problēmas nesagādāja, praktiskais florista darbs šķita ļoti grūts. Pagaidām man pašai rokas strādā atsevišķi, galva – atsevišķi."
Praksē Antas kundze pabija veikalā „Ādere A", ar redzēto un paveikto jutās apmierināta. „Iemācījos daudz, ar materiāliem izgrozīties protu, vēl nepieciešams treniņš ar dzīvajiem ziediem. Kaut dienesta pensija ir nopelnīta, iztikt ar to ir problemātiski, tā ka dzīvei radies jauns mērķis. Kursos iegūtais noderēs arī mazbērnam."
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 07.01.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto