“Brīvprātīgais darbs ir sajūta, ko nevar atkārtot,” saka Karīna Laura Grosa. Cesvainiete, kuras ikdiena pēdējos gados cieši saistīta ar koncertiem, festivāliem un dažādiem kultūras pasākumiem.
Tas, kas sākās kā vēlme izmēģināt kaut ko jaunu, pamazām pārvērties par nozīmīgu dzīves daļu, kas mainījusi ne tikai viņas ikdienu, bet arī nākotnes plānus un skatījumu uz cilvēkiem.
Pirmā pieredze brīvprātīgajā darbā Laurai, kā viņu ierasti sauc ikdienā, nebija viegla. Pirms došanās uz pasākumu viņa jutās satraukta un nedroša, jo nepazina nevienu no cilvēkiem, ar kuriem būs jāstrādā. Kādā brīdī pat apsvērta doma nebraukt vispār. "Man iestājās panika. Likās, ka uz vietas nomiršu no stresa," viņa smejoties atceras. Tomēr tika pieņemts lēmums doties, un jau pēc pirmā pasākuma satraukumu nomainīja pavisam citas emocijas – prieks, gandarījums un vēlme šo pieredzi atkārtot vēl un vēl. "Pēc pirmā pasākuma sapratu, ka man tas ļoti patīk. Tur bija tāda enerģija un sajūta, ko grūti izskaidrot."
Tieši šī sajūta kļuva par iemeslu arvien biežākai iesaistei dažādos pasākumos. Ar laiku brīvprātīgais darbs kļuva par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Visvairāk viņu piesaista tas, ka katra pieredze ir atšķirīga – nav divu vienādu pasākumu. Katrā no tiem ir citi cilvēki, atšķirīgi pienākumi un neparedzamas situācijas. Vienu dienu jāpalīdz organizatoriem, citu – jārisina problēmas vai jāpalīdz apmeklētājiem orientēties pasākuma teritorijā. "Tu nekad nezini, kā izvērtīsies diena, un tieši tas man patīk visvairāk," atzīst Laura.
Kā īpaši spilgtu viņa atceras brīvprātīgā darba pieredzi XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kur pirmo reizi pa īstam sapratusi, cik nozīmīga loma lielos pasākumos ir šiem entuziastiem. "Brīvprātīgie ir kā mazie darba rūķīši – viņi vienmēr ir vajadzīgi". Darbs šādos pasākumos nozīmē būt gatavam jebkam – palīdzēt organizatoriem, steigties no vienas vietas uz otru, risināt negaidītas situācijas vai vienkārši būt tur, kur konkrētajā brīdī nepieciešama palīdzība. Tas prasa spēju ātri pielāgoties, sadarboties un pieņemt lēmumus. Brīvprātīgā uzsver, ka tieši šādos brīžos rodas sajūta, ka paveiktais ir nozīmīgs ne tikai pašam, bet arī citiem.
Brīvprātīgais darbs būtiski mainījis Lauras skatījumu gan uz sevi, gan apkārtējiem. Agrāk šķitis, ka viņa nav komandas cilvēks un vislabāk visu var paveikt viena, taču pieredze dažādās komandās pierādījusi pretējo. "Es sapratu, ka īstenībā esmu ļoti komunikabls cilvēks. Man patīk sadarboties un satikt jaunus cilvēkus." Laika gaitā pasākumos viņa iepazinusi cilvēkus no dažādām pilsētām un vidēm, un daudzi no šiem kontaktiem kļuvuši par draudzībām arī ārpus brīvprātīgā darba. "Dažreiz tu aizbrauc uz pasākumu, kur nevienu nepazīsti, bet atgriezies mājās ar jauniem draugiem," saka Laura. Šī pieredze palīdzējusi kļūt daudz atvērtākai un mazāk vērtēt cilvēkus pēc pirmā iespaida, jo sākotnējais priekšstats bieži var būt maldīgs. Kopīgais darbs, izaicinājumu pārvarēšana un uzticēšanās komandā viņai iemācījuši, cik būtiska ir sadarbība un cilvēku savstarpējais atbalsts.
Svarīga loma Lauras brīvprātīgā darba ceļā ir bijusi cilvēkiem līdzās – īpaši jāpiemin Cesvaines Multifunkcionālā centra vadītāja Inga Bekasova un domubiedrs Reinis Čevers, kuri tuvāk iepazīstinājuši ar brīvprātīgo darbu un bijuši līdzās daudzos projektos un pasākumos. "Viņi ir kā mani atbalsta pleci visu šo gadu laikā."
Liela nozīme Lauras ikdienā ir arī darbam Madonas novada Jauniešu domē. Kopā ar citiem jauniešiem viņa regulāri dodas uz skolām, lai stāstītu par jauniešu iespējām, dažādiem projektiem un brīvprātīgā darba pieredzi. "Daudzi jaunieši par to vienkārši nezina. Cenšamies stāstīt, rīkot informatīvus pasākumus un parādīt, ka šīs iespējas ir pieejamas ikvienam." Tikšanās reizēs viņa ne tikai dalās ar informāciju, bet cenšas iedrošināt jauniešus uzdot jautājumus un pašiem spert pirmos soļus iesaistīšanās virzienā. Viņa atzīst, ka reizēm ir skumji redzēt, cik daudzi jaunieši neiesaistās tikai tāpēc, ka nejūtas pietiekami droši, baidās no jaunām situācijām vai uzskata, ka vieni paši neko nespēs paveikt. Viņasprāt, par brīvprātīgā darba iespējām joprojām tiek runāts pārāk maz, un tieši informācijas trūkums bieži rada šīs šaubas un stereotipus.
Lai gan skolās un jauniešu organizācijās informācija ir pieejama, daļa jauniešu joprojām domā, ka brīvprātīgais darbs "nav īsti vērtīgs", jo par to nemaksā. Laura tam pilnībā nepiekrīt, jo šāda pieredze dod daudz vairāk nekā tikai ierakstu CV. Tā palīdz attīstīt komunikācijas prasmes, iemāca sadarboties dažādās komandās, uzņemties atbildību, risināt situācijas praksē un arī labāk izprast pašam sevi. "Ja tu sēdēsi stūrī un neko nedarīsi, tad iespējas pašas neatnāks," saka Laura, uzsverot, ka visbiežāk viss sākas ar vienu mazu soli – drosmi iesaistīties un pamēģināt. Ar katru jaunu pieredzi kļūst vieglāk, un tieši tā veidojas pārliecība par sevi un savām spējām.
Vislielākās pārmaiņas brīvprātīgais darbs radījis viņas nākotnes plānos. Ilgu laiku Laura bija pārliecināta, ka vēlas kļūt par pedagogu, taču, iesaistoties kultūras pasākumu organizēšanā un projektu darbā, pakāpeniski sapratusi, ka viņu aizrauj pavisam cita joma. "Man ļoti iepatikās pasākumu organizēšana un projektu rakstīšana. Sapratu, ka mani interesē viss process – no idejas līdz gatavam pasākumam." Tagad Lauru interesē kultūras menedžments un socioloģija. Viņa vēlas strādāt vidē, kur iespējams organizēt pasākumus, sadarboties ar cilvēkiem un veidot projektus, kas ietekmē sabiedrību. "Tas bija pilnīgs 180 grādu pagrieziens. Es pati to negaidīju," atzīst Laura.
Arī šī vasara solās būt piepildīta – darbs "Rimi Rīgas maratonā", koncertos, festivālos un citos kultūras pasākumos, kur katra diena nesīs jaunus izaicinājumus. Lai arī temps būs intensīvs, tieši šāda kustība un nepārtrauktā pieredze viņu visvairāk iedvesmo. "Brīvprātīgais darbs ir ļoti vērtīgs, jo katru reizi tā ir jauna iespēja izaugsmei," atzīst Laura. Katrs pasākums, katra komanda un katrs izaicinājums ir devis jaunu mācību un soli tuvāk izpratnei par sevi un savu vietu sabiedrībā.
26.05.2026.