Izlasot E. V. Upelnieka rakstu "Ir dzelzceļš – ir problēmas, nav dzelzceļa – nav problēmu!" ("Stars", 12.12.2009.), rodas skumjas par zaudēto un neizpratne par valdības vīru bezatbildību un dzelzceļa vīru visatļautību, postīšanas kāri. Dzelzceļš ir valsts bagātība. Vietās, kur ir dzelzceļš, iedzīvotāji kļūst rosīgāki, uzlabojas dzīves apstākļi, ekonomiskais stāvoklis.
Raksturīgi, ka šogad paiet 90 gadu "Latvijas dzelzceļam", bet dzelzceļa līnijai Rīga-Ērgļi – 70 gadu. Dzelzceļa būve sākta 1930. gadā. Pirmais vilciens Ērgļos no Rīgas ienāca 1937. gada 10. decembrī. Uz atklāšanu kopā ar citiem goda viesiem ieradās toreizējais satiksmes ministrs Berhards Einbergs, kas svinīgi pārgrieza atklāšanas lenti. Atklāšanā piedalījās ļoti daudz cilvēku – gan ērglēnieši, gan no tuvākas un tālākas apkārtnes.
Es toreiz dzīvoju Vecpiebalgas pagastā un kā astoņgadīgs puika atceros šo notikumu. Kaimiņi, kas piedalījās atklāšanā, gāja no mājas uz māju un stāstīja par šo svarīgo notikumu. Viens pat bija dabūjis gabaliņu no atklāšanas lentes. Daudzi piebaldzēni nebija braukuši ar vilcienu, tāpēc kādu laiku daudzi brauca pirmo reizi ar Ērgļu vilcienu. Daudziem braukšana bija kā ekskursija. Sajūsma bija liela – kaut kas jauns un nebijis. Vispriecīgākie bija ērglēnieši, jo kā nekā rītā aizbrauc uz Rīgu, vakarā atpakaļ, braukšana ar visām ērtībām. Strauji uzplauka Ērgļi. Brauca pasažieri, veda saimnieciska rakstura kravas, padomju laikos veda nodevas, graudus, lopus u. c.
Ērgļu staciju, vilcienu atklāja tā saucamajos Ulmaņlaikos. Tad rūpējās par Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc izvērsti būvēja dzelzceļus. Gandrīz reizē ar Ērgļu dzelzceļa atklāšanu atklāja arī līniju Rīga-Rūjiena.
Pēc septiņiem gadiem laikraksts "Rīts" rakstīja: "Tagad pēc septiņu gadu braukšanas no Rīgas uz Ērgļiem un no Ērgļiem uz Rīgu autobusam laiks iet pensijā. Pasta un telegrāfa departaments ar 12. decembri autobusu romantiku izbeidz. Četros gados pārvadāti ap 100 tūkstoši pasažieru un simtiem kilogramu pasta. Tagad pastu uz Ērgļiem vedīs pasta vagonos."
Tika uzsvērts, ka līdz ar vilcienu satiksmes iedibināšanu tiešai un ātrai satiksmei ar galvaspilsētu un pārējiem valsts novadiem piesaistīts jauns un plašs Vidzemes apgabals, kas neapšaubāmi nesis svētību un uzplaukumu šī novada saimnieciskajā un kultūras dzīvē.
Tāds bija viens no pirmajiem Ērgļu dzelzceļa vērtējumiem. Iedzīvotāji augstu novērtēja vilcienu, to plaši izmantoja. Bija arī ļoti populārie slēpotāju vilcieni, jo Ērgļu apkārtne ir pauguraina un izdevīga slēpotājiem.
Vairs vilciens neiet, līnija ir izpostīta, dzelzceļam piederošās ēkas iet bojā. Dzelzceļa postīšana ir viens no valsts ekonomisko pamatu iznīcināšanas veidiem. Dzelzceļa līnija tika būvēta daudzus gadus, jo tā laika Latvija bija nabadzīga valsts, bet prata labi saimniekot, tāpēc izbūvēja vairākas jaunas dzelzceļa līnijas. Līdz ar to iedzīvotāju labklājība uzlabojās.
Liekas, ka sliežu noplēšana un nodošana metāllūžņos ir kaut kas neiedomājams un absurds. Tā ir noziedzība pret Latvijas iedzīvotājiem. Apgalvojums, ka dzelzceļa līnija ir nerentabla, nav attaisnojums, jo ir jādomā arī par iedzīvotāju interesēm un to labklājību. Tāpat – līnija esot nolietojusies, jāremontē, metāla zagļi zogot sliedes. Tās visas ir dzelzceļa vadības vīru atrunas.
Es būtu priecīgs, ja AS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs laikrakstā raksturotu stāvokli uz dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, tāpat par turpmākajiem nodomiem minētajā līnijā. Tāpat būtu svarīgi zināt par pārējām likvidētajām līnijām.
Autors: JĀNIS HIRŠS