(Nobeigums, sākums iepriekšējos “Stara” numuros)
Rakstu sērijas noslēgumā — vēsts par māksliniekiem, kas Biržos/Madonā šajā laika periodā bija zīmēšanas, rasēšanas un mākslas vēstures skolotāji.
Kārlis Celmiņš (1894-1973) strādāja Biržos jau 1917./1918. mācību gadā. Gleznotājs, mākslas skolotājs, daiļamatnieks K. Celmiņš ir dzimis Cēsu apriņķa Drabešu pagastā, 1915. gadā absolvēja lietišķi dekoratīvās mākslas skolu Maskavā. Viņš strādāja Biržos arī 1919./1920. mācību gadā, pēc tam bija skolotājs ģimnāzijā Jelgavā. Pēc Otrā pasaules kara K. Celmiņš bija Liepājas Mākslas vidusskolas zīmēšanas, gleznošanas un mākslas vēstures skolotājs. Skolotāju grupas ar Kārli Celmiņu foto var skatīt laikraksta "Stars" 27. februāra numurā.
Jānis Šūsters (1895-1988) Biržu vidusskolā strādāja neilgi 1920./1921. mācību gadā. Viņš ir dzimis Vecpiebalgas pusē, mācījās Blūma mākslas skolā Rīgā, pēc tam Pēterburgā Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā. No 1921.gada līdz aiziešanai pensijā 38 gadus viņš bija zīmēšanas un darbmācības skolotājs Rīgā, Andreja Pumpura 11. pamatskolā. Tur skolas muzejā ir saglabāts viņa teiktais: "Es jau necerēju katrā no saviem audzēkņiem izaudzināt mākslinieku. Patiesi priecājos, ja izdevās pavērt arī acumirkli skaistuma izjūtai lietu un parādību vienkāršībā. Zīmēšanai uzliktā krūzītē." Pēc aiziešanas pensijā Jānis Šūsters dzīvoja Madonā, piedalījās izstādēs.
Jānis Plase (1892-1929 ) strādāja Madonā četrus gadus no 1921./1922. mācību gada. Viņš ir dzimis Lielauces pagastā, mācījās Blūma zīmēšanas skolā un Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā. Pēc tam devās uz Sibīriju labākas dzīves meklējumos, Čitā izveidoja mākslas biedrību, atvēra gleznošanas studiju. 1920. gadā atgriezās Rīgā. Vēlāk kopā ar domubiedriem nodibināja biedrību "Zaļā vārna". Skolēni viņu atcerējās kā mazu, savādu cilvēku ar ārkārtīgu jūsmu par mākslu, viņu dievināja, liela daļa strādāja daudz un ar patiku. Jānis Plase aizrāva skolēnus, viņš noorganizēja pēcpusdienas zīmētāju grupu jeb mākslas grupu, no kuras vairāki audzēkņi iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā. 1922. gadā Biržos pēc Jāņa Plases iniciatīvas notika Kultūras svētki ar lekcijām, izstādēm, teātri, dziedāšanu. Pēc Jāņa Plases meta tika veidotas pirmās skolas formas cepures – zaļš ar baltu. Kad puiši tās pirmo reizi uzlika galvā, viņiem uzreiz bija apziņa, ka jānostājas staltāk, un paši likās lepnāki un varenāki.
Ernests Priedīte (1900, Sāviena-1971, ASV) Madonā strādāja 1925./1926. mācību gadā. Viņš ir dzimis Sāvienas pagasta Vecnainiešos pie Sāvienas ezera. Ap māju bija liels ābeļu un ķiršu dārzs, tā vidū – klēts. Bērnībā viņam iemīļota vieta bija klētsaugša – gan kā paslēptuve, gan vēlāk kā darbnīca gleznošanai. Ernests Priedīte savus darbus esot parādījis Vilhelmam Purvītim, kurš tos atzinīgi novērtējis un pastāstījis par plānoto mākslas akadēmijas dibināšanu. 1921. gada rudenī Ernestu Priedīti uzņēma akadēmijas 2. kursā. Arhīva materiāli liecina par garu studiju ceļu ar pārtraukumiem, un vienā no tiem viņš strādāja Madonā. Pēc tam E. Priedīte atgriezās Rīgā, turpināja studijas, ir piedalījies izstādēs. E. Priedīte apguva privāti pilnu vijoles klases kursu un konservatorijā pabeidza komponēšanas klasi, nodibināja stīgu kvartetu. Vēlāk E. Priedīte strādāja Tukumā. Viņam ļoti paticis skolotāja darbs, un arī audzēkņi viņu labprāt atcerējās vēl pēc daudziem gadiem. No Tukuma 1944. gadā lielā steigā, burtiski mugursomā samestām mantām, viņš ar sievu un pusotru gadu veco meitiņu ratiņos devās bēgļu gaitās. Viss paveiktais glezniecībā un mūzikā palika Rīgas dzīvoklī. Ģimene nonāca Vācijā un 1950. gadā izceļoja uz ASV. 1960. gadā E. Priedīte atsāka gleznot un piedalījās izstādēs.
Eduards Brencēns (1885-1929) bija skolotājs Madonā no 1926./1927. mācību gada līdz 1929. gadam. Gleznotājs, grafiķis, dekorators, grāmatu ilustrators E. Brencēns ir dzimis Madlienas pagastā, mācījās Pēterburgā, Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. Atgriezās Latvijā un darbojās kā aktieris un dekorators amatieru teātros. Pirmā pasaules kara laikā viņu iesauca armijā, pēc smaga ievainojuma atvaļināja no karadienesta. E. Brencēns darbojās Valmieras teātrī un strādāja par skolotāju, 1918. gadā viņš nodibināja Ziemeļvidzemes mākslinieku apvienību "Baltā vārna". 1920. gadā Brencēns pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Neatkarīgo mākslinieku vienības biedru, strādāja skolā. Skolēni viņu atcerējās kā smaidīgu, laipnu, ar humoru apveltītu cilvēku. Viņš gatavoja dekorācijas izrādēm, un par pasaku lugas uzvedumu "Gulbju meitas" var lasīt laikraksta "Stars" 7. aprīļa numurā.
Ervins Volfeils (1900-1991) dzimis Ipiķos, vēlāk ģimene dzīvoja Pļaviņās, kur tēvam piederēja dzirnavas. Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas no 1929./1930. mācību gada E. Volfeils bija skolotājs Madonas ģimnāzijā. Viņa laikā tika iekārtota speciāla zīmēšanas klase, viņš pūlējās skolēnus ieinteresēt par mākslas pasauli, arī pats rīkoja savu darbu izstādes. Ģimnāzijā turpinājās teātra uzvedumu iestudēšana, arī tā saucamās dzīvās bildes ar klasisku tematu – par Prometeju, Ifigeniju, Antigoni un citas, kam E. Volfeils gatavoja dekorācijas. Viņš ir veidojis metu Madonas ģimnāzijas žetonam un ģimnāzijas karogam. 1939. gadā vācbaltiešu izceļošanas laikā E. Volfeils ar ģimeni pārcēlās uz Vāciju.
Arvīds Medenis (1905-1978) ir dzimis Praulienas pagastā, beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju. Madonā strādāja no 1939./1940.mācību gada līdz 1944. gadam, kad devās bēgļu gaitās. Vēlāk dzīvoja Austrālijā.
Divi gadu desmiti, septiņi mākslinieki. Skolotāji, kas ilgāku vai īsāku laiku strādāja Madonā.
19.05.2026.