(30. turpinājums)
Mežniecība Ērgļos un Katrīnā
Vēsturiski Ērgļu muižas mežsarga vieta jeb meža sardze ir atradusies Katrīnas pusē — 12 km no Ērgļiem. To sauca par Zviedru pusmuižu, kuru veidoja dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. Te dzīvoja mežsargs ar ģimeni un kalpiem, laika gaitā ir bijis arī krogs un ķieģeļnīca.
Kad 1918. gadā tika izveidota neatkarīga Latvijas valsts, sākās mežu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas sistēmas izveide, mežu teritorijas tika sadalītas mežniecībās.1921. gadā izveidoja virsmežniecību sistēmu. Katras platība bija ap 20 000 ha, un tās sadalīja 5-6 (3000-7000 ha) iecirkņos. Kanceleja ar darbvedi un 1-2 rakstvežiem atradās virsmežniecībā, mežzinis izsniedza tikai ciršanas un citas izmantošanas biļetes. Pēc Pirmā pasaules kara kokmateriāli bija nepieciešami kara postījumu likvidēšanai, piemēram, dzelzceļu, elektrolīniju atjaunošanai, kā arī saimniecības ēku būvniecībai un remontdarbiem. Tas viss bija jāsaskaņo ar mežniecībām, un jāievēro valstī izstrādātie noteikumi. Svarīgs nosacījums bija mežu atjaunošanas darbi, jaunaudžu kopšana. 1930. gados Latvijā tika ieviestas Meža dienas, kas guva lielu popularitāti.
Latvijas brīvvalsts laikā mežniecība Katrīnas „Zviedrā" turpināja darboties un skaitījās kā Madonas virsmežniecības 1. iecirkņa Katrīnas mežniecība. Tā kā Katrīnā bija lieli mežu masīvi, tad bija vairākas apgaitas, kuras apsekoja mežsargi, kas dzīvoja „Zviedrā", „Vilciņos", „Ezerkalnā", „Ņervēnos" u. c. Ērgļos arī izveidoja mežniecības kantori, tas atradās Ērgļu muižā un bija Madonas virsmežniecības 3. iecirkņa Ērgļu mežniecība, kuras viens no apgaitas punktiem atradās Sausnējas „Kārdedzēs".
Pēc Otrā pasaules kara un sākoties padomju laikam, uz virsmežniecību bāzes tika veidotas mežrūpnieku saimniecības. Ērgļu mežniecība un Katrīnas mežniecība bija Kokneses MRS pakļautībā, un tās pārvaldījumā bija Ērgļu apkaimes, Sausnējas, Sidrabiņu un Liepkalnes meži, Katrīnas mežniecībai – Katrīnas teritorijas meži. To visu uzraudzīja mežsargi. Sākotnēji viena mežsarga apgaita bija 400-700 ha, viņa uzdevums bija izpildīt un īstenot mežniecības plānotos meža darbus – uzraudzīt ciršanu, jaunaudžu kopšanu, koku stādīšanu. Padomju saimniecībām un kolhoziem īpašumā arī bija meži, kurus reizi gadā pārbaudīja mežniecības speciālisti.
Ērgļu mežniecības kantoris padomju gados tika iekārtots Smilšu ielā 1. Ēkas otrajā stāvā atradās darbinieku dzīvokļi. 1960. gadu beigās / 1970. gadu sākumā Smilšu ielā 2 uzcēla divstāvu dzīvojamo māju mežrūpniecības strādniekiem. Ēka piederēja Kokneses MRS. Šajā ēkā 1970. gados kādu laiku ir atradies arī Ērgļu mežniecības kantoris. Savukārt Katrīnas mežniecība 1961. gadā no „Zviedra" tika pārcelta uz „Ķieģeļniekiem", kas atradās netālu no Katrīnas kapiem.
1970. gadu pirmajā pusē notika reorganizācija un Katrīnas mežniecību pievienoja Ērgļiem, kantoris Katrīnā beidza pastāvēt. Ērgļu mežniecības pārziņā pārgāja Katrīnas teritorijas lielie mežu masīvi. No 1975. gada līdz 1981. gada 1. janvārim Ērgļu mežniecība bija Lubānas MRS pārziņā, pēc tam atkal – Kokneses MRS sastāvā. 1970. gados notika jauna reorganizācija, kad samazināja mežsargu skaitu un palielināja apgaitas teritoriju līdz 900 ha. Atbildīgos pārdēvēja par iecirkņa meistariem. 1980. gados turpināja palielināt mežsargu apgaitas teritorijas – līdz 1500 ha, bija atbildīgie mežziņi, tālāk viņu palīgi – vietnieki, savukārt teritorijas uzraudzīja mežsargi.
Mežniecību galvenais uzdevums bija mežu apsaimniekošana un uzraudzīšana. Tika izstrādāti īstermiņa un ilgtermiņa plāni par mežu ciršanu, atjaunošanu, saudzēšanu. Lai mežus regulāri atjaunotu, tika organizētas un rīkotas stādīšanas talkas, kurās piedalījās skolēni, dažādas organizācijas. Īpaša sadarbība izveidojās ar mednieku kolektīviem. Bieži vien mežsargi paši bija mednieki, viņiem bija jāveic meža zvēru uzskaite, kontrole, nosakot medījamo dzīvnieku skaitu un limitu.
1987. gadā no Ērgļu mežniecības atdalīja un izveidoja Katrīnas mežniecību.1980. gadu otrajā pusē (1986./1987.g.) Ērgļu mežniecības kantori pārcēla uz Vēja ielu, savukārt Katrīnas mežniecības kantoris turpināja darboties Smilšu ielā 1 līdz 1990. gadu sākumam. Ap 1990./1991. gadu Katrīnas mežniecības kantoris tika pārcelts uz Vēja ielu, kurā darba telpas atradās gan Ērgļu mežniecībai, gan Katrīnas mežniecībai. Vēja ielā mežniecība pastāvēja līdz 2000. gadam.
1990. gados, kad sākās privatizācijas process, mežniecības vairs nebija mežrūpniecības saimniecības pakļautībā, bet tika izveidota virsmežniecību sistēma. Ērgļu un Katrīnas mežniecības bija Kokneses virsmežniecības pārziņā.
2000. gadā abas mežniecības tika pārceltas un darbojās Ērgļu pagasta „Ceriņos" – 2 km no Ērgļiem, netālu no muzeja „Braki". Sākotnēji šī ēka tika celta kā Kokneses virsmežniecības Vestienas mežniecības kantoris ar dienesta dzīvokli mežzinim. 1987. gadā tika saņemta celtniecības atļauja, un pamazām sāka ritēt celtniecības darbi. 1996. gada 7. jūnijā notika Kokneses virsmežniecības Vestienas mežniecības kantora atklāšanas svētki. 2000. gadā to pārdēvēja par Cesvaines virsmežniecības Ērgļu mežniecību, kurā tika apvienotas piecu mežniecību daļas (atbilstoši teritorijas robežām) – Ērgļu, Katrīnas, Vecpiebalgas, Vestienas un Gaiziņkalna. 2012. gadā, ieviešot jauno Valsts meža dienesta (VMD) darba reorganizācijas modeli, Ērgļu mežniecību likvidēja.
Mežniecības centrs un darba telpas atradās Madonā, paredzot vietu Ērgļu nodaļai. Attīstoties tehnoloģijām, ir izmainījusies arī mežniecību darbība – izveidota centralizēta datu sistēma, kurā dokumentāciju var kārtot attālināti, saņemt nepieciešamo informāciju, līdz ar to ir palielinātas arī mežziņu apgaitas teritorijas (līdz 15 000 ha). Mežniecību pamatfunkcija ir palikusi nemainīga – mežu uzraudzība, kontrole un datu bāzes uzturēšana.
05.05.2026.