Novadniece ILONA KRŪMIŅA ziedus savā dzīvē atceras kopš bērnības. Viņa puķes plūkusi mammas un vecmammas dārzos, pļavās, nesusi kaimiņu tantēm un pretī dabūjusi konfekti. Ilonas mamma vienmēr bijusi puķu mīle, dārzos ziedi rotājušies gadu no gada un tieši tāpēc tiem sirdī ir tik īpaša vieta. Savā laikā arī ome puķu dobes piepildījusi ar krāšņiem ziediem. Daudz kas no tiem laikiem palicis, daudz kas jauns un moderns nāk klāt, jo pasaulē mainās viss. Tomēr peonijas un flokšus cilvēki iemīļojuši joprojām, jo, kā teic Ilona, skaistums slēpjas vienkāršībā.
Ilonas talants ir bezgala skaistu ziedu pušķu veidošanas māka. Ik pa laikam viņa papildina tehniskās zināšanas, apmeklējot kursus un meistarklases. Tā ir iespēja ne tikai sekot līdzi aktuālajām tendencēm, bet arī satikt domubiedrus un izbaudīt noskaņu, auru, ko rada tik daudz puķu mīļotāju vienuviet.
– Gadu no gada esmu gaidījusi pirmos pumpuriņus, pirmos asniņus, kas izlien cauri kūstošajam sniegam. Aizbraucot uz laukiem, pirmais, ko daru – apstaigāju dārzu, lai uzzinātu, kas jau uzziedējis, kur kāds stiebriņš izlīdis. Ziedu kompozīcijas veidoju kopš astoņpadsmit gadu vecuma. Tolaik gan tas bija vienkāršākā līmenī. Ikreiz, kad vajadzēja doties ciemos vai uz kādām svinībām, tapa pušķis. Ģimenes locekļi un draugi paši mēdz atnākt vai piezvanīt un palūgt, lai izveidoju kādu kompozīciju.
Ziedu pušķos ievietoju tās puķes, kas pieejamas attiecīgajā sezonā, bet man sirdij tuvākās ir smaržīgās. Ja eju uz istabu, pušķi paņemu līdzi, ja eju uz virtuvi, tas nāk ar mani. Ļoti patīk, ja telpa smaržo, – smaidot stāsta Ilona. – Citiem tas varbūt šķiet vienkārši, bet mani priecē katrs mazākais ziediņš – neaizmirstulītes, raspodiņi. Savukārt pušķus veidoju, lai tajos parādās interesantas detaļas – gan daba, gan eksotika. Kombinēju, piemēram, rozes ar smilgām, lai dabas motīvus savienotu ar šiku.
Ilonas veidotajiem pušķiem ir katram savs stils, jo ikviena kompozīcija vispirms sākas ar cilvēku vai notikumu, kam tas paredzēts. Ir svarīgi, kādas krāsas un puķes patīk pušķa saņēmējam, kādam pasākumam tas paredzēts. Ļoti būtiski, lai pušķis rada noskaņu attiecīgajiem svētkiem un ir tiem piemērots.
– Bieži paskatos internetā bildes, ieraugu kādu skaistu ziedu pušķi un nolemju izveidot tādu. Taču, paņemot rokās ziedus, top pavisam kas cits – tāda kompozīcija, kādu to sajūtu es. Man patīk pušķi, kas izskatās kā tikko pļavā saplūkti – gaisīgi un dabīgi bez stingri noteiktas formas. Ja man parāda foto un prasa, lai izveidoju līdzīgu vai tādu pašu, protams, vispirms skatos, kādi ziedi tobrīd ir pieejami, taču viens pret vienu laikam neprotu un arī nevajag. Iedvesma rodas darbības procesā, piedomājot par cilvēku, kam pušķis paredzēts. Katrs pušķi izvēlas pēc savas gaumes – cits neitrālu, cits košu. Man patīk romantiskie un maigie. Esmu pamanījusi, ka izvēloties pušķus, ļaudis parāda savas rakstura īpašības. Tik tiešām – mierīgāks cilvēks izvēlas vienkāršāku kompozīciju, enerģiskāks un drosmīgāks dod priekšroku košiem, dzirkstošiem salikumiem, – novērojumos dalās Ilona.
Ziedi un to skaistums spēj radīt smaidu un iepriecināt pat tad, ja dvēselē iezadzies pelēkums. Brīžos, kad Ilonai uzmācies drūmums vai noskaņojums, izkāpjot ar „kreiso kāju no gultas", kļuvis ērcīgs, ziedu plūkšana pļavā un kompozīciju veidošana uzreiz maina emocionālo pašsajūtu. Arī saņemot ziedus, ikviena cilvēka sejā uzplaukst smaids, un tas sasilda sirdi.
08.05.2026.