Augusta mēnesis Madonā un rajonā nu jau tradicionāli ieskanējis kā mūzikas mēnesis, jo šajā laikā gan pilsētā, gan rajonā notiek daudz ar mūziku saistītu pasākumu. Madonas mūzikas skolas skolotājs Arturs Kloppe izveidojis jaunu mūzikas projektu ar skanīgu nosaukumu – KARĒ. Ko no tā gūs madonieši un Madonas viesi, par to ir mūsu saruna.
ists dziedājums, vai mūzikas skolotājam un dažādu mūzikas projektu veidotājam tā ir?
– Man šķiet, ka mūziķa profesija ir tāda pati kā visas pārējās. Katru var darīt ar mīlestību un atdošanos un var darīt pa roku galam. Es cenšos darīt godīgi savu darbu. Tas skaistais dziedājums sākās 6 gadu vecumā, kad tēvs man nopirka pirmo akordeonu, un tad jau tā dvēseles stīdziņa tika mūzikā ierauta, es domāju, ka tā vibrē joprojām, es nemaz neiedomājos savādāku dzīvi. Mūzikas skolā esmu nostrādājis 30 gadus, un skaisto dziedājumu dod arī tas, ka audzēkņi nenovēršas, nemūk prom ielas otrā pusē, mani ieraugot, bet nāk klāt, aprunājas, sveicinās. Prieks par audzēkņu panākumiem, ka no viņiem kāds vairāk panācis ar mūziku, daudzi izvēlējušies mūziķa profesiju.
– Zinu, ka Tavu projektu klāstā ir kāds īpašs jaunums, kurš jau priecējis daudzu klausītāju sirdis mūsu rajonā un rajona viesus – gruzīnu, lietuviešu, vācu delegācijas…
– Jaunums ir instrumentāls kvartets, kurā tiek spēlēti dažādi instrumenti – klavieres, vijole, basģitāra, sitamie instrumenti. Šis projekts man ir tīkams, jo tā ir dzīvā mūzika. Tagad jau jūs visi redzat, ka apkārt spēlē vien sintezatori un automāti. Muzikantam gribas dzīvu mūziku spēlēt. Repertuārā pagaidām lielākā daļa ir R. Paula melodiju, jo tā ir mūzika, ko var klausīties arī bez vārdiem. Pamēģināju spēlēt citus latviešu autorus instrumentāli…nu pašvaki. Ir, protams, izņēmumi I. Kalniņam, M. Braunam. Pašreiz mēs spēlējam R. Paula melodijas, bet spēlēsim arī pasaules tautu populārākās melodijas. Tagad jau sākam kaut ko no bītlu repertuāra, šis tas būs no Fredija Merkūrija, Elvisa Preslija, arī vecāka mūzika, arī kino mūzika.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 09.08.2007.
Autore: INGA ĶIMENIECE