Tūrisma pakalpojumos ainava ir ļoti būtisks komponents, jo tas ir pirmais, ko ierauga, ierodoties kādā vietā. Tāpēc 6. maijā LVM arborētumā Kalsnavā norisinājās mācības tūrisma vietu saimniekiem “Dārza ainavas veidošanas padomi”.
Pasākumā, ko organizēja Madonas novada pašvaldības Attīstības nodaļa sadarbībā ar LVM arborētumu Kalsnavā, piedalījās pēc iepriekšēja pieteikuma nokomplektēta 30 interesentu grupa.
Tūrisma darba organizatore Sanita Soma mācību tēmas izvēli pamatoja: – Tūrisma vietas ārtelpa ir būtiska pakalpojuma kvalitātes daļa. Tā veido sajūtas, kas var piesaistīt un ieinteresēt apmeklētājus vai gluži pretēji. Mācības notiek, lai tūrisma vietu saimnieki gūtu noderīgus padomus dārza ainavas veidošanā un iepazītu praktiskus dārza kopšanas paņēmienus.
Lekciju vadīja LVM Kalsnavas arborētuma vides izziņas speciāliste, ainavu arhitekte Lelde Eiduka. Viņa raksturoja: – Aplūkojām dažādas teritorijas, bet tuvāk – lauku sētas. Sagatavojām plānu, kā vieglāk plānot, iekārtot un pēc tam vieglāk visu apsaimniekot. Veicām dažādu teritoriju analīzi – kustību analīzi, teritorijas zonējumu – saimnieciskās uzturēšanas plānu. Pārrunājām, kas atrodas otrajā plānā, kā izcelt atpūtas vietu, kuru veidot par viskrāšņāko un skaistāko.
Pēc katra dalībnieka adreses sagatavojām plānu, kur seminārā darboties, mēģinot labāk izprast savu teritoriju, kas katram ir atšķirīga. Ļoti svarīga ir reprezen-
tatīvā daļa, ko kopīgi apskatījām. Jo lielākas teritorijas, jo skaidrāks, ka visa ideālai sakārtošanai laika nepietiks. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu reprezentatīvā daļa, kam vienmēr ir jābūt sakoptai, un saimnieciskajai zonai, ko var prasmīgi aizsegt ar stādījumiem. Mācību pirmajā daļā no teritorijas kopējā plāna domās izgājām ceļu uz konkrētām dobju vietām, kur tām būtu jāatrodas, arī aizsedzot skatu uz saimniecisko zonu, ko nevajadzētu atklāt, bet mācoties, kā parādīt skatu uz dīķi vai kādu skaistu pakalniņu tālumā.
Praktiskajā nodarbībā LVM Kalsnavas arborētuma dārzā tika atklāti dažādi praktiski padomi, ieteikumi sortimenta izvēlē. Arborētuma vadītāja Liene Opincāne dārzā parādīja dažādus augus, runāja par uzlabojumiem (ģeotekstils, mulčēšana), lai nebūtu tik daudz jāstrādā. – Nevienam negribas ieguldīt darbu tur, kur tas nebūtu vajadzīgs, jo laiks ir dārgs. Arī laistīšanas sistēmas, zāles roboti var būt labi palīgi, lai nav jāpārpūlas pašiem un varētu starojoši uzņemt viesus, – stāstīja vadītāja.
Viņa piebilda, ka lielās teritorijās harmonisku skatu veido augu grupas: – Katrs saimnieks pats pēc savām izjūtām darīs tā, kā vēlas, izstādot sev tīkamus augus un puķes. Vienam patīk šķība egle, citam – taisna egle, un katram saimniekam ir sava doma. Var izvēlēties smalkākas šķirnes, var iestādīt retumus, bet ir jāpiedomā, katram jāatrod piemērotākā vieta dārzā. Tikai darot, mēs mācāmies, un, pielietojot visādas praktiskas lietas, var būt vieglāk, skaistāk. Šis ir seminārs, kurā dalāmies savās zināšanās. Kalsnavas arborētumā rīkojam dažādus tematiskos seminārus. Šo semināru pielāgojām Madonas novada pašvaldības organizētajam pasākumam tūrisma jomas uzņēmējiem.
Vaicājot par novada skaistākā dārza sezonas sākumu, viņa piebilda, ka sezona ir atklāta: – Jau notika Putnu dienas, kas bija vairāk domātas skolēniem un pirmsskolas izglītības iestādēm, "Koku stāsti gaismai". Arborētumā vienmēr ir ko redzēt, bet tuvākais, gaidītākais pasākums ir Peoniju svētki. Pagājušajā gadā, kad bija liels mitrums, bija brīnišķīgs rododendru ziedēšanas laiks. Šis gads visiem mūžzaļajiem augiem bija liels pārbaudījums, salā un saulē apdegušas ir pat mūsu lielās duglāzijas, kam ir 40 gadu. Cietuši arī daudzi skujeņi, pat priedēm un lapeglēm nav bijis patīkami ilgajā, noturīgajā ziemas salā. Tagad atkal ir sausums, un mēs jau sākām laistīt.
Uz vaicājumu, kādi padomi noderēs, Mārcienas pagasta lauku māju "Celmiņi" saimniece Valentīna Dāboliņa atzina: – Neko nesastādīt par biezu un par ciešu, domāt perspektīvā, priekšplānā stādīt zemākos augus, aizmugurē – lielākos, kā arī prast noslēpt ne tik skaisto no citu acīm.
– Jāmainās, pamazām aizejot no gaļas produkcijas gatavošanas, sāksim ar dārzu. Ceru, ka līdz nākamā gada pavasarim varēšu iecerēto īstenot, – teica uzrunātā Sanita Briede no Ļaudonas.
– Katru gadu kaut ko mainu, bet ir vajadzīgas zināšanas, un šajās mācībās ir daudz noderīga. Ja kas ir iestādīts nevietā, ir jāizrok un jāiestāda piemērotākā vietā. Ir jāskatās zemes specifika, un mums ir tīra grants, bet kalnā – sarkanā rūsa. Tur iestādītais pīlādzis, kam ir ap 40 gadu, aug nevis uz augšu, bet platumā. Daudziem ir lieli lauki, mums zemītes ir tik, cik ir, ko varu iekārtot, kaut minimāli, bet plānojot, lai ir skaisti. Lektore Lelde mums visu tik saprotami izstāstīja, deva zināšanas, lai katrs savas teritorijas plānā atrastu vietas, kas būtu jāpārveido, – Sarkaņu pagasta "Ozolkalna klēts" saimniece Līga Kuba dalījās savās domās.
"Kučuru dzirnavu" saimniece Daina Medne atzina, ka katram ir jākopj sava vieta, un lauku ainava ir īpaša ar savu šarmu: – Mums kā jau senām dzirnavām apkārtnē ir vecmodīgais, ir akmensdārzi, aug vecu vecās puķes – flokši, peonijas, un ciemiņi parasti ievēro atšķirīgo.
Mācībās piedalījās arī ilggadējā arborētuma vadītāja, tagad Kalsnavas pagasta "Igaiju" saimniece Aija Kaškure. Viņa atzinīgi novērtēja mācībās sniegtās zināšanas: – Man ir prieks, ka jauni cilvēki prot pasniegt saimnieciskas lietas visiem saprotamā valodā. Pēc dabas esmu slinks cilvēks, savā kolekciju dārzā, kad tas vēl bija atvērts apmeklētājiem, izvēlējos piegājienu – neko nemēslot, neko nelaistīt, neko nemiglot un uz ziemu nesegt. Joprojām nodarbojoties ar apstādījumu projektēšanu, ierīkošanas uzraudzību un stādu sagādi, pirms ko daru, daudz domāju par izvēlēto augu un vispiemērotāko vietu dārzā. Tad arī vienmēr izdodas labi. Tāpēc iesaku daudz domāt, pirms ko stādīt. Stādot kādu koku vai košumaugu tuvu pie mājas stūra, ir jāiztēlojas, kāds tas izaugs pēc gadiem. Arī ar šķērēm neiesaku veidot nezin kādas formas, jo ir tik plašs augu sortiments, ka var izvēlēties piemērotāko jebkurai vietai. Var izvēlēties pareizo augu jebkurai vietai, ko pēc tam nebūs jāšķērē vai jāskraida ar lejkannu. Protams, arī dārzā mode mainās, bet ir augi, kas patiks. Kad lasu, ka hortenzijas iziet no modes, tikai pasmaidu.
08.05.2026.