Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Gada pirmie bērniņi ir klāt!

Redakcija

Autors • 04.01.2010.

Burtu lielums

Madonas slimnīcā šogad pirmais bērniņš – puisītis – pasaulē nāca jau neilgi pēc gadu mijas – pulksten 1.13. Jāteic, ka šajā ziņā Madona pārspēja galvaspilsētu. Rīgas pilsētas Dzemdību namā pirmais bērniņš – meitenīte – piedzima 3.15. Bet pavisam vakar līdz pirmspusdienai Madonas slimnīcas dzemdību nodaļā bija piedzimuši jau astoņi mazuļi. Jaunā gada pirmajā dienā piedzimuši trīs bērniņi – viens puisītis un divas meitenītes. Pa šīm dienām viņiem vēl pievienojušās trīs meitenītes un divi puisīši.

Dzemdību nodaļas personālam gads sācies ļoti darbīgi, un jāvēl, lai tas tā turpinās un dzemdību nodaļa par spīti savulaik Veselības ministrijas izteiktajām absurdajām prasībām par 400 dzemdībām gadā tomēr turpina pastāvēt, jo tas gan nebūtu prāta darbs – likvidēt modernu, visām prasībām atbilstīgu, ar kvalificētiem speciālistiem nodrošinātu nodaļu. – Salīdzinoši pagājušais gads mūsu nodaļā ir bijis ražens, piedzimis 331 bērniņš, līdz Veselības ministrijas noteiktajam limitam gan neesam tikuši, bet tik un tā – 2009. gadā ir piedzimis vairāk bērniņu nekā 2008. gadā, kad pasaulē nāca 318 mazuļu, nemaz nerunājot par 2007. gadu, kad šis skaitlis nesasniedza trīs simtus (272), un tas, ka, neraugoties uz visām krīzēm, bērniņu tomēr dzimst vairāk, iepriecina, – ar statistiku iepazīstināja Madonas slimnīcas dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Valentīna Kirejeva.

Bet par šā gada pirmo bērniņu – mazo Jēkabu – viņa māmiņa liezēriete Jolanta Stepiņa smej, ka dēliņš dzimis teju vai reizē ar salūtu. Mazuļa atnākšanu vecāki esot sākuši gaidīt jau no Ziemassvētkiem, bet to, ka puisītis piedzims gandrīz pašā gadu mijā, gan neesot domājuši: – Uz slimnīcu atbraucām Vecgada vakarā ap sešiem, un pēc gadu mijas mazais jau bija klāt.

Jēkabs Jāņa un Jolantas Stepiņu ģimenē ir jaunākā atvase, māsiņai martā paliks trīs gadi. Terēzīte ar ilgošanos gaidot, kad varēs brāļuku paņemt opītē un paauklēt. – Bija jau atbraukusi kopā ar visiem ciemos, bet tas jau nav tā, – smaidot atzīst māmiņa un neslēpj, ka ir patiesi laimīga: – Dzīve turpinās par spīti visiem grūtajiem laikiem, un arī šajā laikā cilvēki spēj būt laimīgi un novērtēt savus līdzcilvēkus, jaunas dzīvības rašanos, kas ir pats lielākais brīnums.

Autore: BAIBA MIGLONE

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px