Jaunā gadu tūkstoša sākumā, sākot ar 2002. gadu, „Stars", tuvojoties gadumijai, devās spožākās Madonas eglītes meklējumos, un allaž no sirds priecājāmies par to, ka mūsu pilsēta ar katru gadu kļūst spožāka un arvien vairāk cilvēku rūpējas ne tikai par to, lai svētkos būtu dāvaniņas un mielasta galds, bet arī lai gaiši izgaismota un izgreznota eglīte rotātu mājas pagalmu un ēkas garajās vakara stundās negrimtu tumsā, bet gaiši un aicinoši uzrunātu garāmgājējus.
Šīs idejas ierosme nāca no toreizējā Madonas pilsētas dārznieka Andra Elsiņa, un pirmās spožākās egles meklējumos Andris vēl brauca kopā ar mums. Tradīcija turpinājās piecus gadus. Četros no tiem mēs, mūsuprāt, spožāk un interesantāk izgreznoto māju īpašniekiem uz Zvaigznes dienu dāvājām sudrabegles, ko iegādājāmies tepat „Latvijas valsts mežu" uzņēmuma „Sēklas un stādi" Kalsnavas kokaudzētavā, ar vēlējumu, lai tās aug un kuplo pie mājām un paaugušās greznojas uz svētkiem. Iesākoties 2010. gadam, nolēmām palūkoties, kā mūsu dāvātajām eglītēm klājas. Vai maz ir ieaugušas, un ja tā, cik garas pastiepušās.
Izvēlējāmies apciemot mūsu konkursa trešā gada laureātus. Togad sudrabegles dāvājām Sandras un Uģa Zariņu ģimenei, kā privātmāja atrodas Madonā, Kalna ielā, un Nadīnes un Andreja Seržānu ģimenei, kas dzīvo Lazdonas ielā. Zariņu ģimenei dāvātā egle, izrādās, aizceļojusi uz Baldoni, bet Seržānu ģimene dāvātajai eglei vietu atradusi savas mājas pagalma pašā viducī, un tā jau krietni pāraugusi saimniekus. – Es rūpējos par visiem košumaugiem, kas aug pie mājas, bet eglītei veltām īpašas rūpes un uzpasējam, gan regulāri mēslojam, gan uzirdinām augsni, jo gribas, lai tā izaug liela un kupla, lai varam katru gadu pušķot un nav jāved no meža. Sagadījās tā, ka tieši tajā gadā, kad jūs uzdāvinājāt eglīti, augustā mūsu ģimenē piedzima jaunākā atvasīte – Daniela. Un nu sanāk tā, ka viņas abas ir teju vai vienaudzes. Daniela jau ļoti rūpējas par eglīti. Vasarā sausā laikā laista. Nu jau eglīte pāraugusi gan meitiņu, gan mūs pašus, – smaidot stāsta māmiņa Nadīne Seržāne.
– Manuprāt, tā „Staram" bija laba ideja. Kaut ko tādu vajag, cilvēkus tas pamudina vairāk šīm lietām pievērst uzmanību, – atzīst namamāte.
– Piemēram, tepat blakus mums piederošajam veikaliņam Daugavas ielā Dombrovsku ģimenes māja katru gadu ir tik skaisti un gaumīgi izgreznota, arī daudzas citas ģimenes mājas Madonā, tāpat daudzdzīvokļu namos lodžijas. Ir arī veikali un iestādes, kas velta uzmanību Ziemassvētku un gadumijas noformējumam, un tas mūsu pilsētu padara krāšņāku un spožāku laikā, kad dienas ir visīsākās un naktis garākās, – spriež Nadīne.
– Īstenībā jau nevajag nemaz tik daudz – kaut vai logā iekārtu eņģelīti, kādu gaismiņu, un cilvēki ļoti pie tā piedomā. Mēs šogad vairāk uzmanības veltījām savam veikalam, izvēlējāmies nevis krāšņas virtenes, bet gan dabiskos materiālus. Arī ikdienā veikalā esmu ievērojusi, ka cilvēkiem tendence ir vairāk uz dabiskām lietām, ne tām spožajām un mirdzošajām, kā vēl pirms dažiem gadiem, kad tas viss pēkšņi kļuva mums pieejams, ne tikai ārzemju filmās. Laikam jau cilvēki šobrīd izjūt vajadzību pēc klusināta miera, pēc sirdssiltuma. Un tas jau slēpjas vienkāršībā – vai tās ir mežā salasītas skujiņas vai čiekuriņi, vai kāds nieciņš, kas tiek mazliet paša rokām atjaunots, iegūstot jaunu dzīvi. Daudz ko tiešām var pagatavot pats. Galvenais ir ideja, daudz ko jau var nopirkt veikalā, lai arī rocības vairs nav tādas, kā pirms gada vai diviem, bet savām rokām gatavotām lietām ir cita aura un vērtība. Tā kā mūsu veikalā var iegādāties ne tikai mēbeles no Vācijas, bet arī dažnedažādus nieciņus un rotājumus, cilvēki cenšas pasmelties idejas pie mums. Es vēl kādu pasviežu, jo pašai ļoti patīk viskautko atjaunot, darināt. Neko īpašu nevajag, galvenais ir izdoma un arī materiāli. Procesam jāpieiet radoši un jāizmanto materiāli, kas ir apkārt. Vīrs jau mani apsmej, ka es neko ārā nemetu. Arī mājas pušķošanā noder daudzas vienkāršas lietas, nav obligāti jāpērk dārgās virtenes. No parastas folijas var izgatavot skaistus eņģelīšus, kas šūpojoties laternu gaismā mirgo. Vai arī kafijas pupiņas, sveces lejot. Es, piemēram, nevienu sveces galiņu neizmetu, sakrāju un pēc tam pati leju jaunas sveces – visu jaucu kopā, krāsoju, pielieku kafijas pupiņas, čiekuru zvīņas, kanēli smaržai, kādu eļļiņu. Sanāk brīnišķīgi un – galvenais – tā kā nevienam. Radošumu un izdomu jaunajā gadā vēlu ikvienam ikvienā situācijā. Galvenais ir nenolaist rokas un darboties! – Seržānu ģimenes vārdā vēl Nadīne.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto