– Jā, tas ir tā neparasti – jaunā gada pirmā diena un reizē vārdadiena. Man ir laimējies – svētki dubultā. Pirmie sveicēji parasti ir jau tūlīt pēc gadumijas, – atzīst LAIMNESIS VORKAĻS, kas ir viens no retajiem (pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem – 40) šā vārda īpašniekiem Latvijā. – Ideja par vārda izvēli pieder tēvam. Viņš gribējis, lai ģimenē būtu pašiem savs laimes nesējs. Cita varianta pat nav bijis. Ar savu vārdu sadzīvoju tīri labi, bet ir gadījies, ka daži pirmajā mirklī pārvaicā, vai pareizi sapratuši. Draugi un skolasbiedri bieži vien mani saīsināti sauc par Laimi. Tas tiešām ir samērā rets vārds, bet nesen viens vārdabrālis mani bija atradis caur portālu draugiem.lv un uzaicināja draudzēties.
– Esmu dzimis Aizkraukles rajonā, bet, cik sevi atceros, vecāki tad jau bija pārnākuši uz Madonas rajonu. Sākumā dzīvojām Barkavā, bet tagad – kādus padsmit kilometrus no Gaiziņa. Es gan pats ar draudzeni Evu dzīvoju Praulienā. Patīk man šī puse ļoti, jūtos kā patriots un esmu lepns, kad piemin Madonu. Pamatskolu esmu beidzis Kusā, pēc tam mācījos arodskolā Cēsīs. Pēc profesijas esmu kokapstrādes darbgaldu iestatītājs. Profesijā iznāca pastrādāt pavisam nedaudz – sākumā Cēsīs, tad Sauleskalnā, un tas bija vairāk saistīts ar metālapstrādi, ko arī mums arodskolā stingri mācīja. Tagad jau trešo gadu strādāju SIA „Santexo" par sanitārtehniķi. Šobrīd arī papildinu zināšanas un apmeklēju trīs mēnešu kursus par sanitārtehnisko iekārtu montāžu, kur mani nosūtīja mācīties mūsu firma, – stāsta puisis. Vaicāts par brīvo laiku, viņš atzīstas, ka labprāt to pavada kopā ar draugiem. Patīk arī paceļot. – Gribētos jau vairāk kaut kur izrauties un pabraukāt kaut tepat pa Latviju, jo tik daudz kas vēl nav redzēts un mūsu Latvijā ir daudz skaistu vietu. Bet parasti sanāk tā –
ja ir laiks, nav līdzekļu, bet kad līdzekļi būtu, esmu aizņemts darbā. Vasarā arī vecākiem jāpalīdz lauku darbos. Jā, protams, paliek sapnis par Eiropu, bet tas tagadējos krīzes laikos uz kādu brīdi ir jāaizmirst. Jācer vienīgi, ka šī krīze neieilgs, bet pagaidām esmu priecīgs, ka ir darbs un nav jābrauc laimi meklēt uz ārzemēm, – spriež vārdadienas gaviļnieks.
Nesenos Ziemassvētkus svinējis ģimenes lokā – kopā ar draudzeni, vecākiem, māsu Madaru un viņas draugu. – Ziemassvētki vairāk ir klusi ģimenes svētki, Jaunais gads ir skaļāks un līksmāks, un ja vēl vārdadiena, – nosmaida puisis, vēlot visiem saviem vārdabrāļiem, lai viņi ir kā sava veida laimes talismans saviem mīļajiem cilvēkiem, saviem vecākiem un arī paši sev.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto