Gada nogale, par spīti svētku tuvumam, Latvijas iekšpolitikā nebija visai klusa un mierīga. Valdība un pensionāri beidzot sagaidīja Satversmes tiesas spriedumu, kas tika uzņemts ar dalītām jūtām. Arī valdošās koalīcijas partiju starpā plaisas plešas aizvien platākas. Šādā atmosfērā dienu pēc Satversmes tiesas lēmuma publiskošanas un dienu pirms Ziemassvētku vakara ar reģionālās preses pārstāvjiem tikās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Tikšanās laikā premjers atspoguļoja visas aktualitātes, kas šobrīd ir valdības un valsts dienaskārtībā.
– Pēdējo nedēļu būtiskākie jautājumi ir saistīti ar 2010. gada budžetu, provizorisko vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamo maksājumu saņemšanu. Aktuāls ir arī jautājums par Satversmes tiesas lēmuma ietekmi uz nākamā gada budžetu. Ir bijis daudz jautājumu gan par sarunu (ar starptautiskajiem aizdevējiem) formu, gan saturu. Jāsecina, ka par šo tematu, it īpaši par sarunu saturu, sistemātiski tiek izplatīta maldinoša informācija. Pašreizējā vienošanās ar aizdevējiem paredz praktiski tos pašus budžeta deficīta līmeņus, kādi bija iepriekšējās vienošanās. 2011. gada budžets nedrīkst pārsniegt 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2012. gada budžets – 3% no IKP. Fiskālās konsolidācijas apjoms, kas nepieciešams, lai šo mērķi sasniegtu, ir 700-800 miljoni latu, kas sevī ietver gan nodokļu ieņēmumu pieaugumu ekonomiskās situācijas uzlabošanās rezultātā, gan jaunus pasākumus.
Šoreiz sarunās raudzījāmies, lai nesanāk kā ar 2010. gada budžetu, kam budžeta deficīta mērķis bija 8,5% no IKP ar konsolidācijas apjomu 500 miljoni latu, taču beigās izrādījās, ka līdzeklis (500 miljonu) pārvērtās par mērķi, lai gan 8,5% sasniegšanai konsolidācijas apjoms bija nepieciešams krietni mazāks. Tā rezultātā nākamajā gadā plānotais budžets ir 7,5% no IKP, – skaidroja Valdis Dombrovskis.
Premjers arī informēja, ka nekādi jaunumi nav paredzēti saistībā ar nodokļu politiku. Tiks strādāts pie tā paša, par ko tika panākta vienošanās jau iepriekšējās vēstulēs. Vienīgi ir piebilde, ka nekustamā īpašuma nodokli (it īpaši dzīvojamās platības), automobiļu nodokli, kā arī pievienotās vērtības nodokli var palielināt, ja ir tāda nepieciešamība. Taču tā ir pieļāvuma forma, ne prasība. Lieta, kas valdības vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir parādījusies no jauna, ir apņemšanās 2010. gadā atturēties no nodokļu samazināšanas. Šāda formulējuma, kas nebija iekļauts iepriekšējās vēstulēs, parādīšanos Valdis Dombrovskis skaidro ar starptautisko aizdevēju reakciju uz atsevišķu partiju aizvien skaļākajiem izteikumiem par nodokļu samazināšanu.
– Otrs liels jautājumu bloks saistās ar sociālajiem aspektiem. Es nezinu, kādēļ tika izplatīta informācija, ka vienošanās ar aizdevējiem paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu uzsākt nevis 2016., bet jau 2012. gadā. Vēlos pateikt, ka ne valdības SVF adresētajā vēstulē, ne saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju šāda punkta nav, – publiskajā telpā izskanējušo informāciju centās atspēkot premjers.
Lieta, kas tomēr varētu ienest būtiskas korekcijas budžetā, ir Satversmes tiesas spriedums.
– Šī lēmuma fiskālā ietekme uz 2010. gada budžetu ir 100 miljoni latu. Mums ir trīs iespējas. Pirmā iespēja ir veikt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, ka pilnībā varam izmantot to budžeta deficīta mērķi, kas mums ir 2010. gadā paredzēts, – 8,5% no IKP, nevis 7,5%. Tas dotu manevra iespēju pat par vairāk nekā 100 miljoniem latu. Protams, var izrādīties, ka aizdevēji uzsvaru liek tieši uz to, ka jābūt 500 miljonu konsolidācijas apjomam. Tādā gadījumā neizbēgami ir divi citi varianti – tālāka pamatbudžeta izdevumu samazināšana vai sociālā budžeta ieņēmumu celšana. Pašlaik Finanšu ministrija jau ir uzsākusi sarunas ar aizdevējiem, taču, ņemot vērā svētku laiku un brīvdienas, sarunas turpināt, visticamāk, varēs tikai jaunajā gadā, – norādīja Valdis Dombrovskis.
Plašāk par tikšanos ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kā arī zemkopības ministru Jāni Dūklavu varēsit lasīt kādā no nākamajiem „Stara" numuriem.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AIVJA FREIDENFELDA foto