Viens no aizejošā gada centrālajiem notikumiem, kam būs lemts ieiet arī mūsu valsts vēstures lappusēs, noteikti ir noslēgtā (vismaz formāli) administratīvi teritoriālā reforma un pirmās jauno novadu domju vēlēšanas.
Kaut arī reforma tika tapināta gadiem, tikai retais atļāvās skaļā balsī apgalvot, ka šis ir labākais iespējamais variants. Novadu veidošanas procesu pavadīja skandāli, pat iesniegumi Satversmes tiesā, taču, neraugoties ne uz ko, 6. jūnijā 118 vēlēšanu apgabalos (109 novadi un 9 pilsētas) pašvaldību vēlēšanas tomēr notika.
Madonas rajona teritorijā reformas rezultātā izveidojās pieci novadi. Arī pie mums novadu veidošanas process netika uztverts viennozīmīgi. Kādam šķita (un droši vien joprojām šķiet), ka Madonas novads ir neproporcionāli liels, līdz ar to traucēs attīstīties pārējiem četriem novadiem. Arī mazajos novados apvienoto pagastu un pilsētu kombinācijas, šķiet, varēja būt loģiskākas. Taču šī lappuse nu ir aizvērta. Tiesa, daudzi ierēdņi, pašu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu ieskaitot, uzsver, ka punktu novadu kartei pielikt diez vai varēsim, jo tuvākais laiks parādīs, cik dzīvotspējīga ir viena vai otra pašvaldība, līdz ar to nevar izslēgt iespēju, ka „ielāpi" uz Latvijas novadu kartes nākotnē varētu būt savādāki.
Pirmās novadu domju vēlēšanas Madonas rajona novados sagādāja gan iepriekš paredzamus rezultātus, gan pārsteigumus. Ērgļu un Cesvaines novadā vadība pēc vēlēšanām nemainījās. Ērgļu novadu turpina vadīt Guntars Velcis, bet Cesvaines –
Vilnis Špats. Lubānas novadā pēc vēlēšanu rezultātiem bija iespējami vairāki varianti, taču jaunievēlētā dome atbalstu izrādīja vēlēšanās uzvarējušā saraksta „Rītdiena" līderim Tālim Saleniekam. Daudz komplicētāka situācija izveidojās Madonas un Varakļānu novadā. Neformālās sarunās izskanēja viedokļi, ka „lielā politika" beidzot ir atradusi ceļu arī uz mūsu rajonu. Abos novados par priekšsēdētājiem tika ievēlēti cilvēki, kuru saraksti nebija ieguvuši lielāko vēlētāju atbalstu (Madonas novadā – Andrejs Ceļapīters, bet Varakļānu – Modra Vilkauša), tas nenoliedzami atstāja un atstās ietekmi uz pašvaldību lēmējinstitūciju darba stabilitāti, taču vienlaikus liks daudz rūpīgāk strādāt ar pārējiem domē ievēlētajiem deputātiem.
Par pārsteigumu pēc Varakļānu novada domes vadītāja un izpilddirektora vēlēšanu rezultāta parūpējās varakļānieši, kas pie domes ēkas sasauca tautas sapulci. Kopš Atmodas laika šāda rīcība bija uzskatāma par bezprecedenta gadījumu un ieguva ievērību pat nacionālā mērogā. Uz mirkli šķita, ka novada iedzīvotāji jau mēnesi pēc paša novada izveides būs gatavi sašķelties divās nometnēs – pilsētas un pagastu iedzīvotāji. Taču tā nenotika. Iespējams, ka tieši šī publiskā „tvaika nolaišana" palīdzēja iedzīvotājiem skaidrāk paraudzīties uz jauno novadu un vienoties par pamatlietām, kas veicamas.
Gada otrā puse ir parādījusi arī to, ka vieglāk dzīvot ir tiem novadiem, kuri savu izveidi neatlika uz pēdējo brīdi. Daudzi novadi saskārās ar to, ka jaunas struktūras izveide nav nemaz tik viegls darbs, it īpaši laikā, kad paralēli jācīnās arī ar krīzes radītajām sekām.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto