Vasara iesākās ar negaidītu un neticamu satricinājumu pensionāriem – 16. jūnijā valdība lēma (kā tagad atzīts – nepamatoti) par 10% samazināt pensijas nestrādājošiem pensionāriem un pat par 70% – strādājošiem pensionāriem.
Samazinot pensijas, valdība bija cerējusi ietaupīt 50 miljonu laikā no šā gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim. Savukārt strādājošo pensiju samazināšana vien valstij šogad deva papildu 37,8 miljonus latu. Tolaik likumprojekta autori mierināja, ka samazinājumi skar arī citas sabiedrības grupas. Piemēram, labklājības ministrs Uldis Augulis lēmumu pamatoja ar vēlmi nodrošināt visus iedzīvotājus ar konkrētiem ienākuma avotiem – pensionāriem tādi ir gan pensija, gan alga, taču bezdarbnieki pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas beigām vispār paliek bez ienākumiem, ko valsts nevarot pieļaut. Līdzīgi izteicās arī Einars Repše, bet premjers Valdis Dombrovskis mierināja, ka pensijas pilnā apmērā sāks maksāt pēc iespējas ātrāk. Iespējams, viņš nebija domājis tik ātru savu vārdu piepildījumu, lai gan opozīcijas deputāti jau uzreiz brīdināja, ka lēmums ir pretrunā Satversmei.
Ilgu prieku par ieturētajiem miljoniem valstsvīri gan nebaudīja, jo uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas Satversmes tiesu (ST) sāka pārpludināt pensionāru iesniegtās sūdzības (kopumā tika iesniegts ap 9000 sūdzību), taču skaits varēja būt vēl lielāks, ja ST nebūtu lūgusi sūdzības vairs nesūtīt. Kopējo lietu ST izskatīja rakstveida procesā sešu tiesnešu sastāvā tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra vadībā. Lēmums bija vienbalsīgs – šāds valdības lēmums pārkāpis tiesiskās paļāvības principus un tiesības uz sociālo nodrošinājumu. ST noteica, ka pensijas pilnā apmērā jāsāk izmaksāt ne vēlāk kā 1. martā un ieturētā nauda jāatmaksā līdz 2015. gada 1. jūlijam, taču ņemot vērā pensionāru grupu vajadzības – viņu pensiju apjomu un vecumu. Tiesa atzina par nepietiekamu valdības un Saeimas skaidrojumu, ka pensijas samazinātas starptautisko aizdevēju prasību dēļ, norādot, ka starptautiskās saistības pašas par sevi nevar būt arguments pamattiesību ierobežošanai. ST akcentēja, ka valdībai nebija tiesību slēgt šādas vienošanās bez Saeimas atbalsta. Turklāt vienošanās satur tikai vispārīgas aizdevēju prasības, bet veids, kā tās izpildīt, bija atstāts Latvijas likumdevēja ziņā.
Arī Madonas pilsētas pensionāru biedrības vadītāja Vija Kārkliņa atzīst – taisnīgums tomēr uzvarējis.
– Mēs visi gaidījām un ticējām, ka ST atzīs valdības pieņemto lēmumu par nelikumīgu. Šis spriedums, domāju, visiem pensionāriem ir jauka Ziemassvētku un Jaunā gada dāvana. Es uzskatu, ka nebūs ilgi jāgaida, kad sāks atmaksāt pensijas iepriekšējā apmērā. Pieļauju, ka tas notiks 2010. gada sākumā. Nestrādājošiem pensionāriem ar vidēji lielu pensiju 10% samazinājums tomēr bija jūtams, tie, kam pensija lielāka, visticamāk, to tā neizjuta. Noskaņojums pensionāru biedrībā ir ļoti labs, visi izjūt prieku un gandarījumu, ka kaut kas tomēr atgriežas normālās sliedēs, – Vija Kārkliņa uzsvēra. Neatbildēts vēl paliek jautājums – kur rast nepieciešamos līdzekļus ST sprieduma izpildei? Patlaban ir veikti aprēķini, ka, ja pensijas sāks izmaksāt pilnā apmērā ar nākamā gada 1. martu, būs jārod papildu 100 miljoni latu, savukārt no šā gada jūlija ieturēto pensiju atmaksai nepieciešami 83 miljoni latu. Iespējams, līdzekļi būs jāmeklē, vai nu palielinot izdevumus sociālajā jomā un attiecīgi samazinot pamatbudžeta izdevumus, vai citā veidā.
Lai nu kā, Saeima spriedumu ir pieņēmusi un lemj par to, kā to pildīt (nevis – vai pildīt). ST devusi laiku valdībai rast finansējumu, jo nav noslēpums, kādu robu budžetā atstātu sprieduma izpildīšana uzreiz.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto