Nedēļas vidū redakcijā saņēmām zvanu no kādas uztrauktas meirānietes, kas kopā ar vēl vairākiem bijušās Meirānu stacijas ēkas, kur atrodas arī Meirānu bibliotēka, internāts un feldšerpunkts, iedzīvotājiem ir palikusi bez ūdens.
Līdz šim ēkas iedzīvotāji un darbinieki ūdeni ņēma no akas, kas atrodas dažus metrus no ēkas, taču kopš pagājušās sestdienas ūdens ir kļuvis duļķains un, pēc viņas teiktā, pārklājies ar eļļai līdzīgu piesārņojumu. Visu šo laiku iedzīvotāji spiesti iztikt bez ūdens.
Dzīve bez ūdens
Zvanītāja neslēpa, ka dažādas ķibeles ar aku, no kuras līdz šim ņemts dzeramais ūdens, atgadās regulāri un ir diskusijas par to, ka bijušās Meirānu stacijas ēkas iedzīvotājiem un pašvaldības iestāžu darbiniekiem būtu nepieciešama alternatīva ūdens ieguvei, jo aka atrodas ceļa joslā, līdz ar to pakļauta regulāram piesārņojumam.
– Par to, ka šo aku vajadzētu likvidēt un uztaisīt dziļurbumu citviet, ir runāts jau sen, jo šajā ēkā tomēr atrodas internāts, pastāvīgi dzīvo iedzīvotāji, kā arī atrodas pašvaldības iestādes. Nav normāli, ka mēs ikdienā uzturā lietojam ūdeni, kurā var nonākt automašīnu radītais piesārņojums – eļļa, benzīns, dažādi smagie metāli, jo aka atrodas zem ceļa līmeņa. Lasu, ka citos pagastos tiek rakstīti projekti, saņemta Eiropas nauda un savesta kārtībā ūdensapgāde, taču par mums neviens nedomā, – ne pārāk pozitīvs skatījums uz situāciju bija zvanītājai no Meirāniem.
Viņa uzsvēra, ka šobrīd trīs bijušajā stacijas ēkā dzīvojošās ģimenes ir palikušas pavisam bez ūdens. Nav iespējams nomazgāties, gatavot ēst un pat iedzert zāles, jo akas ūdens ir pilnīgi nelietojams. Situācija nav viegla arī ēkā strādājošajā feldšerpunktā, jo laikā, kad apkārt plosās gripa, darbs nehigiēniskos apstākļos (nemazgātas grīdas, darba instrumenti, rokas) rada saslimšanas risku gan feldšerpunkta apmeklētājiem, gan pašai feldšerei.
Iedzīvotāja vienlaikus pauda arī sašutumu par pašvaldības darbinieku neizdarību, jo ēkas iemītnieku labā nekas netiek darīts. Uz viņas zvanu saņemto atbildi, ka šobrīd neko nav iespējams darīt un būs vien jāiztiek ar veikalā nopērkamo ūdeni, viņa uztver kā ņirgāšanos.
– Kaimiņš pēc ūdens dodas pie saviem radiem, kas dzīvo pusotra kilometra attālumā. Man šādas iespējas nav, un arī ūdeni tādā apjomā nopirkt veikalā es nevaru atļauties. Ja vēl ārā būtu gana daudz sniega, tad vismaz to varētu izkausēt, bet pašlaik arī tādas alternatīvas man nav, – par neapskaužamo situāciju, kādā nonākusi, pastāstīja ēkas iedzīvotāja.
Jāgaida siltāks laiks
Pēc Meirānu iedzīvotājas zvana sazinājāmies ar Lubānas novada domes izpilddirektoru Ivaru Bodžu. Viņš par šo situāciju bija informēts, taču atzina, ka tikmēr, kamēr saglabājas tik zema temperatūra, neko daudz palīdzēt nav iespējams.
– Akas ūdens ekspertīzi neviens nav veicis, taču ārēja piesārņojuma avotu nav. Problēmas varēja radīt tas, ka aka ilgāku laiku nav tīrīta, līdz ar to sūcvads no akas dibena sūknē ārā kaut kādus grants vai smilts piemaisījumus. Šobrīd, kad ir tik zema gaisa temperatūra, tehniski nav iespējams aku izsūknēt un iztīrīt, taču tas tiks izdarīts, kad kļūs siltāks par -10°C. Patlaban to vienkārši nav iespējams izdarīt, – norādīja Ivars Bodžs.
Viņš neslēpa, ka akas līdzšinējais novietojums nav īsti veiksmīgs, jo tā atrodas ļoti tuvu brauktuvei un akai nav normālas aizsargjoslas.
– Apzinoties šo situāciju, mums ir jāmeklē alternatīva, un esam perspektīvā plānojuši veikt citu dziļurbumu, jo ēkā atrodas gan dzīvokļi, gan pašvaldības iestādes, – uzsvēra Lubānas novada domes izpilddirektors.
Vaicāts par iespējām ēkas iedzīvotājiem palīdzēt jau šobrīd, piegādājot ūdeni kaut vai alternatīvos veidos (ar automašīnu), Ivars Bodžs bija visai skeptisks, jo šādā temperatūrā ūdens, kamēr to piegādās, jau būs sasalis.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
MODRA FREIMAŅA foto