Pirms 6. jūnija pašvaldību vēlēšanām tagadējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers solīja zelta kalnus rīdziniekiem, gandrīz vai paradīzi zemes virsū – ar jaunām darbavietām, sakārtotu pilsētvidi un infrastruktūru, bet tā vietā par braukšanu sabiedriskajā transportā ar nākamā gada janvāri Latvijas galvaspilsētā būs jāmaksā dārgāk.
50 santīmu vienā virzienā varbūt vēl varētu atvēlēt tā saucamie vienas dienas braucēji, apmeklējot lielveikalus, Centrāltirgu, kultūras un atpūtas pasākumus, izklaides vietas vai apciemojot radus, draugus, paziņas. Bet ko lai dara tie, kam katru dienu jābrauc uz darbu? Kā lai izdzīvo studenti, kas saņem niecīgas stipendijas, studē maksas grupās un nekādu lielo ienākumu nav arī viņu vecākiem? Vai tiešām pa Rīgu jāiet kājām?
Pirms šī lēmuma pieņemšanas, ko, iebraucot Rīgā, izjutīs gandrīz vai katrs Latvijas iedzīvotājs, ja, protams, neizmantos savu personīgo vai dienesta auto, Rīgas valdnieki gan solīja, ka braukšanas maksa sabiedriskajā transportā nepaaugstināsies. Bet no solījuma čiks vien ir sanācis. Arī argumenti par to, ka budžeta naudu nevar tērēt tikai „apēšanai" nepārliecina.
Tad jau labāk atteikties no grandioziem plāniem tūristu piesaistīšanai Latvijas galvaspilsētai, no kuriem daļa pat pie Brīvības pieminekļa neprot uzvesties. Taču Rīgas tēla popularizēšanai tiek plānoti milzu līdzekļi un pat mēģināts iedzīvināt pastāstu par to, ka pirmoreiz Ziemassvētku egle pirms 500 gadiem ir izgreznota tieši Rīgā pie Melngalvju nama, pret ko jau ir iebilduši igauņi, kam izdevies atrast senākas liecības.
Tiesa, ar lielākiem izdevumiem nākamajā gadā būs jārēķinās ne tikai braucējiem sabiedriskajā transportā, bet arī autoīpašniekiem, jo tiks ieviests jauns nodoklis par dienesta auto izmantošanu. Šo ieceri varētu pat atbalstīt, ja, izstrādājot MK noteikumus, vērā ņemtu Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes priekšlikumu, ka dienesta automašīnu nodoklis būtu jāattiecina tikai uz valsts un pašvaldību iestādēm, jo privātajā biznesā esot grūti novilkt robežu – kur sākas personīgās un beidzas biznesa vajadzības.
Pašlaik ir zināms, ka nodokļa maksimālais apmērs būs aptuveni 84 lati, bet, ja darba devējs varēs pierādīt ar atskaitēm – ceļa zīmēm, ka auto nav izmantots privātajām vajadzībām, nodoklis nebūs jāmaksā. Valdība plāno ar šo nodokli valsts budžetā iegūt 38 miljonus latu.
Kritiku par iecerēto nodokli jau pauduši lauksaimnieki un veterinārārsti, norādot, ka zemniekiem un veterinārārstiem dienesta auto ir darba instruments, nevis greznība. Izskanējuši arī brīdinājumi rīkot protesta akcijas. Bet vai tas līdzēs, vai valdība ieklausīsies? Dzīvosim, redzēsim – jaunais gads vairs nav aiz kalniem…
Autore: Žeņa Kozlova